Automobilis REAF-50, reiz lemts aizmirstībai, debitē izstādē Francijā

REAF-50 galvenais konstruktors bija izgudrotājs Vsevolods Bahčivandži, kas Rīgā ierodas 1947. gadā ar Staļina parakstītu dokumentu, lai uzsāktu paša konstruētā automobiļa ražošanu. Tas bija par pamatu tam, lai Latvijas PSR valdība pieņemtu lēmumu par Rīgas Eksperimentālās fabrikas (REF, vēlāk REAF) dibināšanu.

1949. gada vasarā REF saņēma rīkojumu – līdz Oktobra revolūcijas gadadienai izgatavot divus eksperimentālos automobiļus. Šim mērķim Maskava piešķīra finansējumu 600 tūkstošus rubļu apmērā. Prototipam bija jābūt gatavam četru mēnešu laikā. Izmantojot GAZ MM motora detaļas, konstruktori izgatavoja divcilindru motoru un uzkonstruēja hidrotransmisiju ar automātisko sajūgu. Kopumā tika uzbūvēti trīs automobiļi – kabriolets, kā arī divdurvju un četrdurvju sedans.

1950. gada rudenī Bahčivandži ar diviem REAF-50 automobiļiem – kabrioletu un sedanu ierodas Maskavā, lai veiktu izmēģinājumus. Maskavā šo automobiļu ideja netika atzīta kaprīzās automātiskās transmisijas un citu konstruktīvu nepilnību dēļ. Rīgā atgriežas tikai viens no diviem automobiļiem. Rezultātā bija iztērēts miljons rubļu, bet pats automobilis nolemts aizmirstībai.

Tagad REAF-50 kā Austrumeiropas konceptautomobiļa paraugs apskatāms izstādē “Concept Car. Beauté Pure”. Izstādes galvenā ideja ir parādīt konceptautomobili kā mākslas darbu. Izstādē bez automobiļiem skatāmas arī fotogrāfijas, dokumenti, rasējumi un modeļi, kas skatītājam palīdzēs atklāt šo smalko radniecību starp mākslas priekšmetu un automobili.

Konceptauto parasti tiek izgatavoti vienā eksemplārā ar mērķi vai nu pētīt tā aerodinamiskās īpašības, vai arī reklāmas nolūkiem. Bieži vien to mūžs ir īslaicīgs – pēc prezentācijām tie iet zūdībā. Tomēr daži no šiem modeļiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Tā tas noticis arī ar REAF-50, kurš ikdienā ir skatāms Rīgas Motormuzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.