"Tas ir neprāts!" Tramps gatavs nosūtīt ASV delegāciju uz Maskavu, lai mēģinātu panākt mieru starp Krieviju un Ukrainu

Uzrunājot žurnālistus pie Baltā nama, viņš uzsvēra, ka vēlas redzēt kara beigas pēc vairāk nekā četriem asiņainiem konflikta gadiem. “Es ļoti vēlētos redzēt šī kara beigas,” sacīja Tramps, norādot, ka konflikts kļuvis par “neprātu”.

Prezidents norādīja, ka frontē pēdējā mēneša laikā dzīvību zaudējuši aptuveni 25 000 jaunu karavīru, bet kopējais mēneša upuru skaits sasniedzot pat 30 000. “Tas ir neprāts,” viņš atkārtoja paziņojumā, ko vēlāk publicēja arī ASV Valsts departaments. Tramps uzsvēra, ka situācija atgādina smagākos konfliktus kopš Otrā pasaules kara.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka ASV steidzas panākt miera vienošanos kara izbeigšanai, taču sarunas joprojām ir ļoti sarežģītas un faktiski apturētas. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja: “Ir saprotams, ka amerikāņu puse steidzas,” tomēr uzsvēra, ka “līdz miera līgumam vēl ir ļoti tāls ceļš ar daudziem sarežģītiem jautājumiem”.

Jāpiemin, ka Trampa izteikumi izskanēja laikā, kad spēkā ir trausls Ukrainas-Krievijas trīs dienu pamiers no 9. līdz 11. maijam, kuru starpniecībā palīdzējušas panākt ASV. Vienošanās paredzēja, ka Ukraina netraucēs Krievijas 9. maija militāro parādi Maskavā. Pamiera laikā ieplānota arī plaša karagūstekņu apmaiņa, kurā katra puse apmainīs 1000 sagūstītos karavīrus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja šos plānus un norādīja, ka ukraiņu gūstekņu atgriešana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm.

Tikmēr diplomātiskie centieni atdzīvināt miera sarunas turpinās. Zelenskis paziņojis, ka tuvākajās nedēļās Ukrainā gaidāma ASV sūtņu vizīte, lai atsāktu sarunu procesu, kas pēdējos mēnešos bija palēninājies Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Sarunās iesaistīti arī Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Puses jau apspriedušas iespējamu 20 punktu miera plānu, taču vairāki jautājumi joprojām rada nopietnas domstarpības. Starp sarežģītākajiem jautājumiem ir Donbasa reģiona nākotne un Krievijas okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas statuss. Šie jautājumi līdz šim kavējuši plašākas vienošanās panākšanu starp abām pusēm.

Vienlaikus Krievija turpina stiprināt savas aizsardzības pozīcijas ap Maskavu. Saskaņā ar atklāto avotu izlūkošanas datiem, ap galvaspilsētu izveidots jauns pretgaisa aizsardzības “dzelzs gredzens”, kurā izvietotas vairāk nekā 100 raķešu sistēmas “Pantsir”. Šādi drošības pasākumi veikti pēc vairākiem Ukrainas dronu uzbrukumiem, kas pietuvojušies tikai dažu kilometru attālumā no Kremļa.