Piespiedu kārtā atsavinās 3 Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošos zemesgabalus
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja šodien atbalstīja trīs zemesgabalu, kas nepieciešami Skanstes apkaimes atjaunošanas projekta realizācijai, piespiedu atsavināšanu, aģentūra LETA uzzināja domē.
Atsavināt paredzēts AS "Projekts B10" un uzņēmējam Mārim Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus, kuriem prokuratūra uzlikusi arestu, skaidroja domē.
Komitejā atbalstītie lēmumprojekti paredz piespiedu kārtā atsavināt 5660 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 366 550 eiro, 782 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 70 340 eiro un 49 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Lapeņu ielā par 7015 eiro. Minētie zemesgabali paredzēti Lapeņu un J.Krūmiņa ielu izbūvei.
Lēmums par zemesgabalu piespiedu atsavināšanu vēl būs jāpieņem domes sēdē, bet pēc tam galīgo lēmumu pieņems Saeima.
Rīgas domes īpašumu Departamenta pārstāve Baiba Gailīte skaidroja, ka dome par šo jautājumu pieņēma jau pērn, taču Sprūds, kā zemes īpašnieks, šim darījumam nepiekrita. Tāpēc dome tagad ies ceļu, kas paredz īpašumus atsavināt piespiedu kārtā.
Tiesas sēde krimināllietā pret Māri Sprūdu un vēl desmit personām
"Skanstes teritorijas revitalizācija 1.kārta" projekta īstenošanai pašvaldībai nepieciešams atpirkt īpašumu Lapeņu ielā 5 un divus īpašumus Bukultu ielā. Abi zemesgabali Bukultu ielā pieder SIA "Projekts B10", kas, kā liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija, pieder Sprūda māsai, tēvam un brālim. Viens no tiem ir 782 kvadrātmetrus liels un tā cena noteikta 70 340 eiro apmērā.
Otrs atpērkamais īpašums pieder "Projekts B10" un daļēji arī Sprūdam. Šī īpašuma platība ir 5660 kvadrātmetri un to iecerēts atpirkt par 366 550 eiro. Sprūdam piederošās daļas vērtība noteikta 73 310 eiro apmērā. Arī 49 kvadrātmetrus lielais zemesgabals Lapeņu ielā 40, kuru plānots atpirkt par 7015 eiro, pieder "Projekts B10." Kopējā zemesgabalu vērtība ir 443 905 eiro.
Šis jautājums domes komitejās tika skatīts vairākkārt. Pirmo reizi par šo jautājumu Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja lēma 2018.gada augustā, taču īsi pēc lēmuma atpirkt īpašumus, prokuratūra uzlika tiem arestu. Īsi pēc tam Rīgas domes Īpašuma departaments saņēma Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras vēstuli, kurā norādīts, ka konkrēto zemju atpirkšanas jautājums risināms saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto.
Sprūds savāc valsts vēsturē lielāko atbrīvošanas ķīlu un tiek izlaists no cietuma
Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona ...
Kriminālprocesa likums paredz, ka arestēto mantu var atsavināt sabiedrības labā, noslēdzot līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai pieņemot likumu par konkrētā īpašuma atsavināšanu. Atlīdzība par veikto darījumi ir jāieskaita prokurora norādītajā kontā. Pēc tam prokurors pieņem lēmumu par aresta atcelšanu nekustamajam īpašumam, kas atsavināms sabiedrības labā, kā arī lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem, kas pienākas personai, kuras manta tika atsavināta sabiedrības vajadzībām.
Balstoties uz prokuratūras vēstuli, pašvaldības juristi lēmumprojektus par īpašumu atpirkšanu izstrādāja atkārtoti - balstoties uz Kriminālprocesa likumā noteikto.
Jau vēstīts, ka zemesgabalu iegāde nepieciešama projekta "Skanstes teritorijas revitalizācija 1.kārta" īstenošanai. Šajās teritorijās plānots izbūvēt Lapeņu, J.Dikmaņa, J.Daliņa un J.Krūmiņa ielas, kā arī ierīkot lietus kanalizācijas sistēmas un labiekārtotu teritoriju. Projekts jāīsteno līdz 2022.gada beigām, un plānots, ka būvdarbi tur varētu sākties jau 2019.gada sākumā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Jana Grīnhofa, ja zemesgabalus pašvaldības īpašumā tomēr iegūt neizdosies, projekta ieviešana tiks apdraudēta. "Tādā gadījumā būs jāpārskata projekts - varbūt kādu posmu iespējams izņemt ārā. Ja nē, tad bez zemes mēs to īstenot nevarēsim, jo brīdī, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā, tiem jābūt uz pašvaldībai piederošas zemes. Pretējā gadījumā naudu no Eiropas fondiem mēs neiegūsim," skaidroja Grīnhofa. Projektu realizēt un nodot ekspluatācijā plānots līdz 2022.gada beigām.
