Kaimiņi nobloķē Šlesera un Šķēles biznesu
Lietuvas dzelzceļa pakalpojumu uzņēmums "LGC Cargo", kas netieši saistīts ar Aināru Šleseru, Andri Šķēli un Krievijas valsts dzelzceļa kompāniju "Rossijskije žeļeznije dorogi", Lietuvā nejūtas gribēts un saskaras ar pretestību, sūdzas Šlesers.
"LGC Cargo", nesaņemot atļauju vest tranzīta kravas caur Lietuvu, vērsies ar sūdzību Eiropas Komisijā. Lietuvas Satiksmes ministrija uzņēmuma plānos saskata apdraudējumu nacionālajai drošībai un godīgai konkurencei. Šlesers teic, ka Lietuva atšķirībā no Latvijas nav liberalizējusi savu dzelzceļa tirgu.
Pusotru gadu nesaņem atļauju
Uzņēmumam "LGC Cargo", kura akcionāru un vadītāju skaitā ir bijušais Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka un bijušais viņa vietnieks Stasis Gudvalis, pusotra gada laikā nav izdevies iegūt atļauju vest cauri Lietuvai kravas no Latvijas robežas līdz Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežai.
“Mums ir plāni vest jaunas kravas uz Lietuvu, ir vēlēšanās šeit strādāt. Gribam, lai pret mums izturētos tāpat, kā pret Lietuvas uzņēmumiem izturas Latvijā,” preses konferencē Viļņā paziņojis bijušais Latvijas satiksmes un ekonomikas ministrs. “Diemžēl situācija Lietuvā nav vienkārša. Darbību sākām pirms pusotra gada, bet, kad aptvērām, ka mūsu uzņēmumam tiek likti mākslīgi šķēršļi, sapratām, ka situācija nav laba. Latvija ir atvērta starptautiskajai uzņēmējdarbībai dzelzceļu nozarē, bet Lietuvā mūs negaida, un mēs sastopamies ar pretestību.”
Slavē premjeru, kurš tūdaļ norobežojas
Šlesers apgalvo, ka problēmas ir ar Satiksmes ministriju un Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu "Lietuvos geležinkeliai" – “jūtam nelabvēlību, nevēlēšanos atvērt tirgu starptautiskajam biznesam”. Pēc viņa teiktā, vienīgais, kurš atbalsta uzņēmumu, ir premjerministrs Sauļus Skvernelis: “Viņš tiešām vēlas pārmaiņas šajā situācijā, un arī mēs atbalstīsim viņa centienus.”
Lietuvas valdības vadītājs gan nekavējoties norobežojies no šiem apgalvojumiem. “Ne viņam bijuši kādi kontakti ar šo uzņēmumu vai tā vadību, ne arī viņš sūtījis kādus labvēlīgus signālus,” saka Skverneļa preses sekretārs Toms Beržinsks.
Sliedes ved uz Maskavu
"LGC Cargo" kontrolpakete – 51% – pieder Baltijas tranzīta servisam, kas Latvijā ir viens no lielākajiem privātajiem dzelzceļa operatoriem. Tā lielākā akcionāre ir SIA "Rīgas tirdzniecības osta", kuru, pēc mediju informācijas, netieši kontrolē bijušā premjera Andra Šķēles un Šlesera ģimenes. Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa konstatējusi, ka Lietuvas dzelzceļa tirgū ar Latvijas uzņēmumu starpniecību centies iekļūt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvais agrākais "Rossijskije žeļeznije dorogi" vadītājs Vladimirs Jakuņins, kas 2014. gadā iekļauts ASV sankciju sarakstā par saistību ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Šlesers noliedz biznesu Krievijā
Šlesers noliedz saistību ar Krieviju, vien izteicies, ka viņam ir kopīgs loģistikas uzņēmums ar Krievijas valsts dzelzceļa kompāniju "RŽD Logistics" un viens neliels loģistikas uzņēmums, kura apgrozījums sasniedz “ap pāris miljoniem eiro”.
“Mums nav biznesa Krievijā, mēs netaisām nekādu biznesu Krievijā. Protams, mēs strādājam ar kravām, kā esmu teicis, līdzīgi kā Lietuvā. Tas nevarētu būt nekāds pārsteigums, ka mēs ievedam Krievijas ogles, Krievijas minerālmēslus vai daudzas citas Krievijas preces. Mēs arī strādājam ar precēm, kuras nāk no Rietumiem, Ķīnas un tā tālāk,” klāsta Šlesers.
Šlesers darbojas uzņēmuma "EuroRailTrans" uzraudzības padomē, un 51% šā uzņēmuma akciju pieder "Rossijskije žeļeznije dorogi", bet sakarus ar Jakuņinu viņš noliedz.
“Kad biju satiksmes ministrs, mēs ar Jakuņinu tikāmies daudzas reizes, jo ik gadu notika "TransRussia" pasākums, kurā piedalījās visi satiksmes ministri – no Lietuvas, Igaunijas un tā tālāk. Tas ir normāli – ja esi politikā, nākas tikties ar dažādiem politiķiem,” izteicies Šlesers.
Tikai valsts uzņēmumiem
Satiksmes ministrijai pakļautā Lietuvas transporta drošības administrācija (LTSA) neizdod "LGC Cargo" atļaujas visiem iecerētajiem maršrutiem, norādot, ka ar tranzītpārvadājumiem starp trešajām valstīm var nodarboties tikai valsts kontrolēts uzņēmums. LTSA direktora vietnieks Justs Rašomavičs skaidro, ka tranzītu nosaka pēc maršruta, kurā pieprasītas pārvadājumu jaudas – šajā gadījumā no Lietuvas robežām ar Latviju un Baltkrieviju līdz robežai ar Kaļiņingradas apgabalu, tādēļ pērn uzņēmumam piešķirta tikai daļa prasīto jaudu kravu pārvadājumiem pa maršrutiem valsts iekšienē.
"Lietuvos geležinkeliai" paziņojis, ka "LGC Cargo" lūgts apliecināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam, taču šāds apliecinājums nav saņemts.
"LGC Cargo" kategoriski noliedz, ka vēlas veikt tranzītpārvadājumus, skaidrojot, ka kravas no Krievijas vai Kazahstānas caur Latviju, Lietuvu un Kaļiņingradu tiktu vestas uz Poliju. Kā izteicies "LGC Cargo" vadītājs Sergejs Gračovs, par tranzītu varētu uzskatīt kravu vešanu no Krievijas pamatteritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu. Nesaņemot prasītās jaudas un nevarot vest kravas, "LGC Cargo" pagājušā gada nogalē pats apturēja 2017. gadā saņemtās licences darbību.
