Plaukstoša tendence apsardzes biznesā - legāli iespējams ietaupīt uz virsstundu dubultu apmaksu

Apsardzes kompānijas nolīgst apakšuzņēmējus, kas strādā uz tiem pašiem apsargājamajiem objektiem. Daļa no darbiniekiem strādā gan vienā, gan otrā kompānijā. Taču darba inspekcija norāda – šobrīd likums neļauj summēt divās darbavietās uzskaitītās stundas. Līdz ar to arī nav iespēju vērsties pret uzņēmējiem.

Darba likums paredz astoņu stundu darbadienu, bet maksimālais virsstundu skaits - ne vairāk kā 56. Strādāt vairāk aizliedz likums. Ar savu pieredzi dalās divās apsardzes kompānijās strādājošais Raivis Deinats. Viņa darba devējs ir SIA “Uniforts”, kura pārziņā ir “Fenikss” spēļu zāļu sargāšana, kā arī firma SIA “Gardiz”, kurai “Uniforts” uzticējis vairāku spēļu zāļu sargāšanu. 

Deinats piecus gadus strādā vienā objektā – spēļu zālē Aspazijas bulvārī Rīgā. Dežūra ir 24 stundas. Pēc tam diennakts brīva un atkal jau klāt nākamā maiņa. Atkal diennakti. “de facto” bija iespēja redzēt žurnālu,  kurā apsargi parakstās par maiņu pieņemšanu un nodošanu konkrētajā spēļu zālē. Tajā Deinats parakstījies par maiņas pieņemšanu katru otro dienu. 

Piemēram, oktobrī viņš pavisam savā postenī atradies 360 darba stundas. Tas ir gandrīz divas pilnas slodzes. Jau piesakoties darbā, Deinats izteicis vēlmi strādāt vairāk kā vienu slodzi. 

“Es pats pieteicos, ka es arī vēlos vairāk strādāt. Man uzreiz piedāvāja arī divus darba līgumus uz abām firmām. Man nebiju pretenziju tajā brīdī nekādu,” saka Deinats. Abu firmu algu maksājumi redzami viņa bankas konta izrakstā – ik mēnesi aptuveni 350 eiro no katra uzņēmuma. Ja apsarga maiņas sadalītas starp vairākām spēļu zālēm, faktiskajai noslodzei vairs nav tik vienkārši izsekot. 

“Gardiz” un “Uniforts” pārstāvji no intervijām atteicās. Viņi uzsver, ka neko aizliegtu nav darījuši. Nevienam nevarot aizliegt strādāt divās firmās vienlaikus. Teorētiski darbs katru otro diennakti netiekot plānots. Un arī Deinata gadījumā - viņam esot bijis jāstrādā citā zālē. Visa atbildība tagad tiek likta uz pašu darbinieku. 

Uz jautājumu, vai darbiniekiem tiek plānotas dežūras katru otro diennakti, SIA “Uniforts” valdes priekšsēdētājs  Andris Ķikulis e-pastā atbild: “Ir konstatēts gadījums, kad darbinieks ir patvaļīgi mainījis darba maiņas, radot situāciju, ka noteiktā atskaites periodā tika strādāts Jūsu pieminētajā darba režīmā.”   

“Fenikss” spēļu zāļu īpašnieks “Alfor” uzsver, ka no viņu puses “pretenziju par sniegto apsardzes pakalpojumu kvalitāti nav, lai arī pakalpojumu servisu vienmēr var uzlabot.”

Darba inspekcijā apliecina, ka aizvien biežāk viena apsardzes uzņēmuma darbinieku slodzes tiek sadalītas starp firmām. Tā iegūst iespēju cilvēkus nodarbināt vairāk nekā atļauts, un arī ietaupīt uz dubultu samaksu par virsstundām. 

“Darba likums paredz katram darba devējam uzskaitīt darbinieka nostrādātās stundas, bet Darba likums neparedz, ka šīs stundas, nostrādātas pie katra darba devēja atsevišķi, būtu saskaitāmas kopā.  Pieļauju, ka varbūt kāds darbinieks strādā pie trīs darba devējiem, trīs uzņēmumos. Viņš var nostrādāt mēnesī pat līdz 600 stundām un un nav pienākums visu stundu summēt. Un tā ir problēma pie šīs situācijas,” atklāj Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.

“Tas ir jautājums par to, cik viņš šos pienākumus izpilda, kādā apjomā. Un jautājums ir vienmēr par to, kurā vietā viņš guļ - vai viņš guļ pamatdarba vietā, vai viņš guļ otrā darbavietā. Diemžēl, ja pakalpojuma saņēmēji ir apmierināti ar to, ka tas apsardzes darbiniekus postenī guļ, tad nekādu problēmu tur arī nesaskata,” atzīst Latvijas Drošības biznesa asociācijas eksperts Guntars Loba. Viņš atzīst, ka šobrīd virkne “radošu” risinājumu mākslīgi pazemina cenu un vienlaikus arī kvalitāti apsardzes pakalpojumiem. Tostarp virkne kompāniju nodarbina apsargus arī bez sertifikātiem, ieliekot tos ēku uzraugu statusā, kam ir krietni zemākas prasības kā apsargiem. Arī minētajam Raivim Deinatam nav derīga sertifikāta. 

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, oficiāli apsardzes nozarē vidēji nostrādātais stundu skaits ir apmēram 126 stundas mēnesī. Tas ir – viena nepilna slodze. Šī nozare kļuvusi par vienu no VID prioritārajām nozarēm. Dienests saskatījis šeit shēmas, kas tiek veidotas, apsardzes uzņēmumam nolīgstot apakšuzņēmējus. VID sadarbībā gan ar Iekšlietu ministriju, gan nozares asociācijām cer uz pārmaiņām, kurām būtu jāsamazina gan manipulācijas ar stundu uzskaiti, gan aplokšņu algām.

“Tiklīdz mēs pieķeramies kādam no lielajiem uzņēmumiem un strādājam ar to, tad tie apakšnieki pastrādā kādus divus trīs mēnešus,  un tad veido nākamos uzņēmums, kur darbinieki attiecīgi tiek pārcelti, lai gan faktiski viņi nepārtraukti strādā vienā un tajā pašā  darbavietā, un apsargā vienas un tās ēkas,” saka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa Ādmine.

Iekšlietu ministrija domā, ka galvenās problēmas atrisinās apsardzes reģistra izveidošana. Tam gan būtu jāsāk darboties tikai no 20121.gada.

Tas firmām liktu tiešsaistes rīkā uzrādīt tām pieejamos resursus, kas savukārt ļautu saprast, vai konkrētā firma vispār ir spējīga sniegt apsardzes pakalpojumu noteiktā apjomā. 

Savukārt Darba inspekcija vērsusies Labklājības ministrijā, lai meklētu risinājumus, kā aizlāpīt likuma robu, kas ļauj izvairīties no virsstundu apmaksas un ļauj strādāt neierobežoti daudz stundu, ja vien tās neuzskaita viena firmā. Ministrija solījusi domāt, kā situāciju mainīt.