"ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju "Syzygy Capital"
foto: Ieva Leiniša/LETA
Likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis.
Bizness un ekonomika

"ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju "Syzygy Capital"

Jauns.lv / LETA

Likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS "Syzygy Capital", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc "Firmas.lv" datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā "Syzygy Capital" iegrāmatota trešdien, 17. oktobrī.

"Syzygy Capital" valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis norādīja, ka ģimenes uzņēmums "Syzygy Capital" tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS "ASG Resolution Capital", kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Šogad 2018. gada 12. jūlijā Berņa privāto ieguldījumu plānošanai Komercreģistrā tika iegrāmatota "ASG Resolution Capital". Tās dibinātājs ir Bernim piederošā kompānija SIA "Cassandra Holding Company". Sākotnēji kompānijas pamatkapitāls bija 200 000 eiro, bet 20. septembrī tas palielināts līdz 500 000 eiro.

"ASG Resolution Capital" valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi - Klemperts un Pāže. Savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Vadims Reinfelds, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Māris Kannenieks, bet padomes loceklis - Kaspars Bajārs.

Bernis, komentējot "ASG Resolution Capital" izveidi, iepriekš minēja, ka līdz ar "ABLV Bank" likvidāciju bija nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas varētu efektīvāk plānot viņa privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, lai tos restrukturizētu, optimizētu, pārveidotu to struktūras, un ilgtermiņā, iespējams, veidotu vienotu holdinga uzņēmumu Latvijā.

Tāpat ziņots, ka Eiropas Centrālā banka no 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām