Stjuartes pensijā 32 gados un smēķēšana lidmašīnā - kā 70 gados mainījušies avioceļojumi
2017. gadā aviokompānijas pārvadāja gandrīz četrus miljardus pasažieru. Ja kāds šo faktu būtu minējis tālajos, pagājušā gadsimta 50. gados neviens tam neticētu. 20. gadsimta vidus tiek dēvēts par aviācijas ceļojumu zelta laikiem, tādēļ par godu Starptautiskai Tūrisma dienai, ko ik gadu svin 27. septembrī, piedāvājam ielūkoties, kā pagājušā gadsimta zelta laiki atšķiras no šodienas.
Pirmās atšķirības vērojamas jau reklāmās - ja kādreiz uzsvars tika likts uz luksusu, dārgu dzīvesveidu, komfortu un piedzīvojumiem, tad tagad reklāmas vēsta par aviācijas pieejamību, vienlīdzību un atbildību.
Kādreiz bija divas iespējas, kā nopirkt biļetes - zvanīt pa tiešo aviokompānijām vai sazināties ar ceļojumu aģentiem pa pastu vai telefonu. Mūsdienās aviobiļetes ir pieejamākas nekā jebkad – internetā, vien pāris klikšķu attālumā jebkurā diennakts laikā, ar iespēju salīdzināt cenas un izvēlēties izdevīgāko variantu.
Lidojumu cenas kopš "zelta laikmeta" ir samazinājušās vairāk nekā par 40%, un zemo cenu lidojumu kompāniju popularitāte dod iespēju ceļot arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kamēr 20. gadsimta 50. gados avioceļojumi bija pieejami tikai turīgiem cilvēkiem.
Arī iekāpšana lidmašīnās kādreiz bija daudz vienkāršāka, jo drošības pārbaudes lidostās ieviesa vien 1973. gadā. Ja kādreiz lidmašīnā varēja tikt iekšā, pat nerādot pasi, tad mūsdienās drošības pārbaude var aizņemt vairākas stundas un ieviestie drošības pasākumi ir svarīgāki nekā jebkad.
Mūsdienās, kad lidmašīna ir sasniegta, pirmie cilvēki, kurus satiekam pie lidmašīnas ir stjuarti – draudzīgi, pozitīvi un sakopti vīrieši un sievietes. Vairāk nekā 50 gadus atpakaļ tikai sievietes varēja strādāt par stjuartēm, turklāt viņām bija jābūt jaunām un skaistām.
Stjuartes devās penijā 32 gadu vecumā un arī iestūrēšana laulības ostā tika uzskatīta par došanos pensijā.
Lidojumi tika uzskatīti par greznu piedzīvojumu ar ērtībām, kas mūsdienās daudziem ir neiedomājamas. Bāri, galdi un pat klavieres, lai saviem klientiem sniegtu visaugstvērtīgāko pieredzi! Lidmašīnu sēdvietās bija pietiekami daudz vietas, lai ne tikai varētu ērti izstiept kājas, bet pat dejot!
Atšķīrās arī ēdināšana lidmašīnās. Mūsdienās daudziem pietiek ar bezmaksas uzkodu, bet kādreiz maltīte uz klāja bija neaizmirstami grezna - to servēja Ķīnas porcelānā ar sudraba galda piederumiem, ēdienkartē bija viss – no salātiem līdz pat omāram un klāt tam visam, protams, glāze gardākā brendija vai šampanieša.
Alkohola lietošana lidojumu laikā bija ļoti populāra, jo lidmašīnā nebija tik plašu izklaides iespēju kā tagad. Daži lasīja grāmatas, rakstīja pastkartes vai spēlēja šahu, bet citi izvēlējās īsināt laiku ar grādīgajām dzirām. Mūsdienās savukārt ir pieejami daudz dažādi elektroniskie rīki – telefoni, planšetes un nu jau pat internets, kas izklaidē ceļotājus visa lidojuma laikā.
Lidmašīnās 50. un 60. gados bija diezgan brīvi noteikumi arī attiecībā uz smēķēšanu. Vienīgais aizliegums bija smēķēt pirms lidmašīnas pacelšanās. Smēķēšanas aizliegums lidmašīnās tikai ievests tikai 90. gadu beigās.
Lai gan ceļojumi 50. un 60. gados izklausās krāšņi un jautri, tie tomēr bija daudz bīstamāki nekā mūsdienās - nebija droši piezemēties miglā, notika neskaitāmas avārijas nolaišanās laikā, gaisa kuģus piemeklēja tehniskas problēmas, atrodoties gaisā. Arī turbulence, kas tagad vairuma gadījumu tikai nedaudz pabiedē pasažierus, bija bīstama vēl ne tik tālajos 50. gados, jo lidmašīnas kratīšanās varēja savainot cilvēkus.
Avioceļojumi 50. un 60. gados arī bija diezgan lēni. Saskaņā ar "Aer Lingus" lidojumu grafiku 1952. gadā, lidojums no Dublinas uz Londonu aizņēma trīs stundas un no Dublinas uz Parīzi četras stundas un 25 minūtes.
Turpretim tagad tie paši lidojumi ilgst stundu un 35 minūtes, un stundu un 45 minūtes.
Jā, daudz ir mainījies kopš 1950. gada, taču nenoliedzami, ka šobrīd aviācijas nozare ir savas attīstības augstākajā punktā un varam tikai minēt, kāda būs avioceļošana nākotnē.
