OIK ieviešana noteikti bija kļūda, paziņo Vējonis

Viņš norādīja, ka premjers viņam iesniedzis sagatavoto ziņojumu par OIK ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām. Vējonis iepazīsies gan ar šo ziņojumu, gan ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) darba grupas, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu, ziņojumu.

"OIK varbūt nebija labākais mehānisms, kādā veidā sniegt atbalstu zaļajai enerģijai. Sistēma, kas sākotnēji nebija tik bīstama un kaitīga sabiedrībai, tika deformēta. Manuprāt, maksāt papildus maksājumus par dabasgāzes izmantošanu, lai ražotu enerģiju, ir muļķīgi," teica Vējonis, piebilstot, ka OIK likvidēšana būs sarežģīta, jo, ja valsts uzņēmusies saistības, tad tās būs jāpilda.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību, ka nepieciešams izvērtēt, vai un kādas darbības saistībā ar OIK notikušas ļaunprātīgi, apzināti vai citādi. Viņaprāt, nepieciešams domāt arī par nākotni, tomēr Ekonomikas ministrija (EM) joprojām grēkojot, jo neesot stratēģiskā vērtējuma par to, kā enerģētikas sektors attīstīsies nākotnē. "Mums ir arī saistības, kā mēs varam nodrošināt zaļās enerģijas izmantošanu nākotnē, un jābūt konkrētam piedāvājuma par valsts politiku šajā jomā," uzsvēra Vējonis.

Savukārt tie uzņēmēji, kas negodprātīgi izmanto esošo sistēmu, ir jāsauc pie atbildības, pārliecību pauda Valsts prezidents, norādot, ka pilnībā atbalsta EM un valdības īstenotu konkrētu situāciju un gadījumu iesniegšanu izvērtēšanai tiesībsargājošajās institūcijās, jo vainīgie esot jāsauc pie atbildības. "Arī svarīgi, lai tas nenotiek no valsts puses ļaunprātīgi, lai veiktu izmaiņas tirgū. Jebkuram lēmumam no valsts puses jābūt pamatotam, lai neradītu papildus finansiālās saistības valstij," teica Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka Kučinskis ir izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par OIK ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām.

Intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Kučinskis pastāstīja, ka minētais ziņojums jau šodien tiks nosūtīts parlamentam, turklāt viņš ar to plāno iepazīstināt arī prokuratūru. "Protams, kad visu saliek kopā, tā pagātne nudien vienam otram nav rožaina. Es domāju, ka, pilnīgi droši, paralēli Saeimai es šo izpētes dokumentu atdošu arī prokuratūrai, jo mēs tā nevaram atstāt pagātni," pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka par spīti oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šī valdība vēl centīsies izdarīt maksimāli daudz, lai risinātu samilzušo OIK problēmu. Premjers arī galvoja, ka viņa ministri necenšas piesegt nevienu par OIK ieviešanu atbildīgo personu.

Kučinskis domā, ka Saeimas uzdevumā sagatavotā ziņojuma izpēte prokuratūrai būs nopietns un laikietilpīgs darbs, kas noteikti aizņems vairāk par mēnesi.

Tāpat Kučinskis vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, iespējams, pretlikumīgi izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam OIK sistēmas ietvaros.

Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam minēts, ka 2009.gada 24.martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009.gada 14.marta.

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija par komersantiem, kuri saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, 2009.gada 24.martā šādas atļaujas tika izsniegtas vēja elektrostacijām Alsungas novadā - SIA "W.e.s.10", SIA "W.e.s.11", SIA "W.e.s.13", SIA "W.e.s.12", SIA "W.e.s.5", SIA "W.e.s.6", SIA "W.e.s.1", SIA "W.e.s.7", SIA "W.e.s.8" un SIA "W.e.s.9".

Laikā, kad desmit vēja elektrostacijām tika izsniegtas atļaujas, ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (V), EM valsts sekretārs Anrijs Matīss (S), bet atļaujas valsts sekretāra vietā parakstījis viņa vietnieks Andris Liepiņš.