Valdība atbalsta "Latvijas dzelzceļa" naudas rezervju veidošanu

Atbilstoši precizētajam rīkojumam LDz rīcībā un rezerves veidošanai paredzēts atstāt uzņēmuma 2018.-2020.pārskata gados gūto tīro peļņu. Iepriekš šis periods bija paredzēts no 2017.-2022.gadam. Konceptuālais valdības atbalsts nozīmē, ka attiecīgi atbalstītajā periodā gūtā peļņa varēs tikt izmantota LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

No Ministru kabineta konceptuāli atbalstītā lēmuma arī izriet, ka LDz valstij dividendes līdz 2021.gadam nemaksās.

Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka pie šī lēmuma vēl būs jāatgriežas, izstrādājot likumprojektu "Par valsts budžetu 2019.gadam" un par budžetu turpmākajiem trim gadiem, kas varētu notikt ne ātrāk par šī gada rudeni, skaidroja SM pārstāvji.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka LDz pēdējo gadu laikā ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās.

"Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili", valdības sēdē uzsvēris Augulis.

Saskaņā ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības prasībām LDz ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģiju pieciem gadiem, kuras īstenošanai paredzēts, ka uzņēmuma peļņa šajā periodā saglabājama tā rīcībā un novirzīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā veidojot rezervi, kas var tikt izmantota uzņēmuma darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai LDz vidēja termiņa darbības stratēģijas 2017.-2022.gadam ietvaros vai Dzelzceļa likuma paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības (ES) direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

"Latvijas dzelzceļš šobrīd piedzīvo ļoti būtisku pagriezienu attīstībā - līdzsvarojot darbību nozarei sarežģītos apstākļos, esam reorganizējuši uzņēmuma iekšējo struktūru, padarot darbību efektīvāku. Vienlaikus LDz ļoti aktīvi strādā pie jaunu transporta koridoru attīstīšanas un jaunu klientu piesaistīšanas, lai stiprinātu Latvijas starptautisko transporta koridoru, un konkurētspējas nodrošināšanai tiek uzsākti vairāki būtiski investīciju projekti. Tādēļ esam gandarīti, ka valdība izprot jau ieguldīto darbu un nodrošina praktisku atbalstu tā īstenošanai turpmāk," teica LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Līdzās ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kas prasa regulāru ieguldījumu, LDz ir sācis darbu pie vairāku ES līdzfinansētu projektu īstenošanas, kas ļaus nodrošināt efektīvāku pārvadājumu organizēšanu un konkurētspēju, - Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācija un vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana, atzīmēja SM pārstāvji.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja, ka SM piedāvājusi veidot drošības fondu, kurā tiek koncentrēta LDz peļņa "sliktākiem laikiem".

SM iepriekš nodeva saskaņošanai Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, kurā norādīts, ka Dzelzceļa likuma 9.panta 4.daļa nosaka jaunus valsts pienākumus, kas paredz nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru. Tāpēc likumsakarīgas ir valsts intereses nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju un radīt apstākļus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars izpildītos ar minimālu valsts budžeta līdzekļu iesaisti, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas.

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot viena kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Plāns paredz, ka šāda finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas "Valsts dzelzceļa fonds" izveide, kas nodrošinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu.

LDz peļņa pērn, pēc provizoriskiem datiem, ņemot vēra izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, bija 23,184 miljoni eiro, kas ir vairākkārtīgi vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas apgrozījums samazinājās par 6,4% un bija 180,162 miljoni eiro. Auditētais pārskats par LDz darbību 2017.gadā patlaban vēl nav pieejams.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.