"ABLV Bank" īpašnieks Bernis atklāj, ka akcionāru pilnsapulcē bija pavisam citi plāni, nevis likvidācija

"Akcionāru pilnsapulce jau iepriekš bija izsludināta, tajā bija paredzēts lemt par akciju kotēšanu biržā, kam gatavojāmies jau divus gadus. Tā vietā, apstākļu spiesti, akcionāriem tika piedāvāts lemt par pašlikvidēšanos," teicis Bernis.

Viņš arī atzīmējis, ka bankai adresētie pārmetumi, pēc apmēra ir neticami. "Pēc tā milzīgā darba, ko mēs pēdējos gados bijām veikuši gan AML [noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas] jautājumos, gan biznesa modeļa pārveidē, pārmetumi, kas mums tika veltīti, pēc sava apjoma ir neticami. Mēs bijām šokēti. Acīmredzot "FinCEN" [ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija] rīcībā ir informācija, kas mums nav zināma un par to nevaram spriest, bet ir arī tāda, par ko mēs noteikti zinām, ka tā ir maldinoša," paudis Bernis.

Viņš norādījis, ka "FinCEN" ziņojumā ir daudz negatīvisma, bet iztrūkst ziņu par to, ko banka ir darījusi, lai novērstu pamatu vismazākajām aizdomām tajā, ko šobrīd bankai velta. "Pie mums bijušas ļoti daudzas pārbaudes, to rezultāti bijuši apmierinoši vai labi, pēdējos divos gados esam radikāli mazinājuši risku apetīti bankā. Piemēram, neviens neatceras, bet mēs, lai mazinātu riskus, 2016. un 2017.gada laikā samazinājām biznesa apjomus vismaz par trešdaļu. Tieši tas arī rada lielo neizpratni, lasot "FinCEN" ziņojumu - nešķiet, ka tā secinājumi balstīti aktuālā informācijā," uzsvēris Bernis.

Viņš sacījis, ka neviens no uzņēmumiem, kas pieminēts "FinCEN" ziņojumā, nav bijis bankas klients, to pārstāvji vai to patiesie labuma guvēji, kā arī neviena no tām nav bijusi bankas vai bankas klientu darījuma partneris.

Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.