Atlīdzībā par "Trasta komercbankas" administrēšanu saņemti teju 3 miljoni eiro
“Trasta komercbankas” (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro. Tik dāsna atlīdzība ir iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
“Kāds man lūdzu izskaidrojiet, kā tik īsā laikā var nopelnīt tādu naudu. Es saprastu, ja tas būtu privāts uzņēmums ar lielu apgrozījumu, tas varētu to atļauties, bet tas ir mans konts, tas ir uz to noguldītāju rēķina, kas varbūt vēl neko nav saņēmuši,” neizpratnē par tik lielu atlīdzību ir Aleksandrs Gutorevs.
Viņam slēgtajā TKB palicis vairāk nekā miljons eiro. Visu naudu, ko bija nopelnījis, pārdodot savu biznesu, Gutorevs ieguldīja TKB kā subordinēto aizdevumu. Tas viņam garantēja augstākus procentus, taču, kad bankai atņēma licenci, viņu kreditoru rindā nostādīja kā vienu no pēdējiem.
Gutorevs līdz šim nav saņēmis arī valsts garantētos 100 tūkstošus eiro, jo neskaitās vienkāršs noguldītājs.
Viņš mēģināja atgūt savu naudu gan vēršoties pie TKB likvidatora Ilmāra Krūma, kuru pērn jūnijā aizturēja Valsts policija lietā par izspiešanu, gan pie pašreizējā TKB administratora Rasas. Taču abi atteicās Gutorevam kaut daļu naudas izmaksāt.
TKB pašlaik nepietiek naudas, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem. Vienīgie, kas vēl varētu no bankas ko saņemt, ir parastie noguldītāji. Tādēļ grūti izprotams ir kreditoru sapulces balsojums novembrī, ar kuru Rasam palielināta atlīdzība līdz 30%. Likumā paredzēts, ja vien kreditori nav lēmuši citādi, atlīdzība ir 2-5%.
Par atlīdzības celšanu formāli nobalsojis arī Gutorevs pats, taču viņa vietā balsi atdevis viņa pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.
Administrators Rasa nezina, kāpēc kreditori nolēmuši tik dāsni viņu atalgot. Viņš gan min, ka jebkuras bankas maksātnespējas sākumā, kad naudas ir daudz, arī ar nelielu procentu pietiek, lai segtu maksātnespējas izmaksas, taču “šajā brīdī apmēram 85% bankas jau ir likvidēta, tādēļ atlīdzība neliela procenta apmērā gluži vienkārši naudas izteiksmē ne tuvu nav tāda, lai varētu sekmīgi nosegt ikdienas nepieciešamās izmaksas.”
Pēc pusgada darba decembrī Rasa atlīdzībā saņēmis 2,9 miljonus eiro. Viņš apgalvo, ka par šo naudu algo arī citus juristus. Viens no palīgiem ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.
Pēc TKB darbības pārskatiem redzams, ka Rasas laikā reāli atgūti aktīvi mazāk kā 5 miljonu eiro vērtībā. Taču atlīdzību administratoram rēķina nevis pēc atgūtā, bet pēc kreditoriem izmaksātā. Decembrī viņiem izmaksāta kontos uzkrātā nauda.
Vairāku TKB akcionāru pārstāvis Ponomarjovs atsakās “de facto” komentēt šādas atlīdzības noteikšanu, jo viņam “no klientiem tādu rīkojumu komentēt nav”.
Banku uzraugs nekādus pārkāpumus nesaskata. Uz jautājumu, vai šāda atlīdzība nešķiet aizdomīga, kad bankā naudas ir maz, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš atbild: “Kreditoriem ir kaut kādi apsvērumi, kāpēc viņi ir gatavi tik daudz samaksāt administratoram.”
Jāatzīmē, ka par administratora atlīdzības apmēru nobalsoja ne jau vienkāršie noguldītāji, bet tie kreditori, kuri neko no bankas nav saņēmuši un, visticamāk, nesaņems.
Saeimas deputāti šonedēļ steidza grozīt Kredītiestāžu likumu, lai administratori turpmāk atlīdzībā tik daudz nesaņemtu, taču grozījumi neskar tos gadījumus, kad kreditori labprātīgi piekrīt maksāt vairāk.
