Razmusa paziņo, ka Latvijas Bankā izveidota krīzes vadības darba grupa
Saistībā ar situāciju finanšu jomā Latvijas Bankā izveidota krīzes vadības darba grupa, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas pārstāvjiem informēja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas finanšu sektors patlaban ir stabils. Tomēr, ņemot vērā pēdējo divu nedēļu notikumus finanšu sektorā un iepriekšējo pieredzi finanšu krīzes situācijā, centrālajā bankā ir izveidota krīzes vadības padome, kas koordinē un seko līdzi aktuālajiem nozares jautājumiem.
"Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, centrālajai bankai ir svarīgi saprast, kas finanšu sektorā notiek īstermiņā, kāda ir banku likviditāte, cik ļoti problēmas vienā bankā var ietekmēt citas bankas. Tāpēc mēs no pirmās dienas izveidojām krīzes darba grupu," pauda Razmusa.
Viņa informēja, ka finanšu sektoram ir divi raksturīgi biznesa modeļi - viens paredz koncentrēties uz vietējās ekonomikas finansēšanu, bet otrs modelis saistīts vairāk ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem. Vērojot situāciju finanšu sektorā, Latvijas Banka novērojusi, ka nedaudz samazinājies ārvalstu klientu noguldījumu apmērs.
Jau ziņots, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.
"ABLV Bank" uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
"Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu," uzsvēra "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA sacīja, ka komisija pagaidām nav oficiāli saņēmusi informāciju par "ABLV Bank" akcionāru lēmumu, tādēļ nevar apstiprināt informāciju par bankas likvidācijas procesa uzsākšanu, līdz ar to nevar arī to komentēt.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
"ABLV Bank" atzina, ka FKTK lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu "ABLV Bank" saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar "ABLV Bank" līdzekļiem.
"ABLV Bank" kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā. Vērtspapīros "ABLV Bank" 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka "ABLV Bank" aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet "ABLV Bank" prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā. Kredītos "ABLV Bank" 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
