Guseļņikovs sūdzas, ka pēc Rimšēviča izteikumiem no viņa bankas aizplūduši 43 miljoni eiro
"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacījis, ka no bankas šonedēļ aizplūduši 43 miljoni eiro, un noguldītāji sākuši izņemt naudu pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikumiem preses konferencē, ka "Norvik banka" maldinājusi regulatoru un bankai varētu tikt atņemta darbības licence.
Tomēr bankas noguldījumu apmērs ir 750 miljoni eiro, tāpēc tā amortizējusi triecienu, turklāt naudas izņemšana no bankas palēninājusies, piebildis Guseļņikovs.
Intervijā "Bloomberg" viņš arī vainojis Rimšēviču neslavas celšanā "Norvik bankai", lai atmaksātu par to, ka Guseļņikovs apsūdzējis Latvijas Bankas prezidentu kukuļu pieprasīšanā no viņa.
Guseļņikovs piebildis, ka Rimšēvičs esot pārkāpis likumu, izplatot nepatiesu informāciju par "Norvik banku", un ka Latvijas Bankas prezidenta mērķis esot bijis panākt, lai noguldītāji izņem naudu no "Norvik bankas".
"Viņa pienākums ir aizsargāt viņa uzraugāmo banku akcionāru un klientu intereses. Tā vietā viņš sāk skandālu un rīkojas pretrunā saviem pienākumiem. Viņa mērķis bija panākt, lai sākotos noguldījumu izņemšana no "Norvik"," intervijā "Bloomberg" teicis Guseļņikovs.
Preses konferencē 19.februārī Rimšēvičs par Guseļņikovu sacīja: "Cilvēks ir ienācis Latvijā ar aizņemtu banku, viņš nav šīs bankas īstais īpašnieks, viņam kādam būs jāatskaitās, kā viņš ir šo banku vadījis, kā ir nācies, ka šī banka faktiski ir sodīta, konti ir ciet, situācija ar katru dienu pasliktinās, un ir iespējams, ka šai bankai varētu tikt atņemta arī licence. Gadās tā, ka vēl starplaikā FKTK viņu soda saistībā ar šiem manis pieminētajiem naudas atmazgāšanas darījumiem. Tas ir pēdējais punkts, kad Guseļņikovs saprot, ka vairāk šeit nav ko gaidīt un sāk gatavoties starptautiskajai arbitrāžas tiesai," klāstīja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas Bankai " Norvik bankas" prasībā tiek "pierakstītas" lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo Latvijas Banka neuzrauga banku darbību.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Norvik banka" un tās īpašnieku prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja pērn 28.decembrī. Prasību iesniegusi " Norvik banka", Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasītājus lietā pārstāv Apvienotās Karalistes "Quinn Emanuel Urquhart & Sullivan".
Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Šķīrējtiesas prasības iesniegšana esot notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus.
Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Tāpat Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs. Savukārt Rimšēvičs noliedzis, ka būtu pieprasījis kukuļus no Guseļņikova.
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Pēc aktīvu apmēra "Norvik banka" 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. "Norvik bankas" akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Guseļņikovs.
