Valsts kontroliere: ministrijas bieži apzināti prasa naudu atbalstāmam mērķim, lai vēlāk to pārdalītu kam citam

Krūmiņa uzsvēra, ka tā rīkoties nedrīkst un par šādiem gadījumiem ir ziņots Finanšu ministrijai (FM).

Viņa piebilda, ka šogad FM ir informēta par praktiski visiem finanšu revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem.

Vaicāta, vai kādā ministrijā bijis vairāk pārkāpumu nekā citā, valsts kontroliere teica, ka katru gadu ir citādāk, bet diezgan daudz aizrādījumu ir bijis gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Veselības ministrijai.

Krūmiņa arī atzina, ka daudzās pašvaldībās vēl ir gadījumi, kad finanšu līdzekļi ir izlietoti nelikumīgi, ir arī sāktas tiesvedības. Šis jautājums Valsts kontroles redzeslokā būšot arī turpmāk.

Viņa vērsa uzmanību arī prēmiju izmaksas praksei, minot kādu gadījumu, kad pašvaldības vadītājs to izmaksu skaidrojis ar nepieciešamību izlietot pāri palikušu naudu, kā arī norādījis, ka nevajag darbiniekus vērtēt, piešķirot prēmijas, jo tad rastos neizpratne par to atšķirīgajiem apmēriem.

Esot gan redzams, ka kopumā pašvaldības sāk rēķināt un domāt, kā savus resursus izmantot maksimāli efektīvi.

Krūmiņa norādīja, ka kopumā šogad plānoto Valsts kontrole ir izpildījusi.

Elita Krūmiņa tuvākajā laikā plāno vērsties atbildīgajā Saeimas komisijā, lai saprastu, kādēļ ir aizkavējusies likumprojekta par viņas vadītās iestādes pilnvaru paplašināšanu virzība, to Krūmiņa apliecināja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".

Viņa teica, ka vēlas uzzināt, kas tiek gaidīts un kādas darbības vēl ir veicamas, lai virzītu šo likumprojektu tālāk.

Krūmiņa uzsvēra, ka neredz šķēršļus likumprojekta atbalstīšanai trešajā lasījumā, ja tas jau ir atbalstīts divos.

"Būsim atklāti, nav jau lielas vēlmes Valsts kontrolei (VK) dot šādas pilnvaras," viņa izteicās, vaicāta, kādēļ, viņasprāt, ir šāda kavēšanās.

Krūmiņa ir pārliecināta, ka likumprojekta pieņemšana ir visas sabiedrības interesēs.

Kā ziņots, Saeima pērn 22.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt VK pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā. Proti, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu bija šī gada 15.janvāris.