Jaunais budžets paredz mazināt iedzīvotāju finansiālo nevienlīdzību
foto: LETA
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Bizness un ekonomika

Jaunais budžets paredz mazināt iedzīvotāju finansiālo nevienlīdzību

Kasjauns.lv/LETA

Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu.

Šo likumu atbalstīja 58 deputāti, pret balsoja 35 parlamentārieši. Deputāts Edvards Smiltēns balsojumā atturējās, bet Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) tajā nepiedalījās.

Likumā ir noteikti fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni. Pirmais ir valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2% no IKP apmērā. Otrais - ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomikas attīstības veicināšana, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi reinvestētai peļņai, samazinot darbaspēka nodokļa slogu un valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselībai, demogrāfijai un autoceļu uzturēšanai.

Trešā prioritāte ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ceturtā - nodokļu ieņēmumu apmēra pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz trešdaļai no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

IKP prognoze faktiskajās cenās 2018.gadam noteikta 28,36 miljardu eiro apmērā, 2019.gadam - 29,98 miljardu eiro apmērā un 2020.gadam - 31,66 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2018.gadam noteikts 1,2% no IKP, 2019.gadā - 0,6% no IKP, bet 2020.gadā - 0,4% no IKP. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze 2018.gadā ir 1% no IKP, 2019.gadā - 0,9% no IKP, bet 2020.gadā - 0,4% no IKP.

Likumā arī noteikts, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam ir 0,1% no IKP, 2019.gadā fiskālā nodrošinājuma rezerve netiks veidota, bet 2010.gadā tā atkal būs 0,1% no IKP.

Maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2018.gadā noteikti 7,58 miljardu eiro apmērā, 2019.gadā - 7,89 miljardi eiro, bet 2020.gadā - 8,33 miljardi eiro.

Tāpat noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2018., 2019. un 2020.gadā būs attiecīgi 80% un 20%. Savukārt pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2018., 2019. un 2020.gadā noteikti 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.