Sviesta cenu "trakums" dzen izmisumā arī cilvēkus citās valstīs

"Ja pieprasījums pēc sviesta eksplodēs, varētu būt sviesta trūkums, un tādā gadījumā konditorijas izstrādājumu cenas arī eksplodētu," sacīja Nobī, piebilstot, ka pagaidām sviesta cenu kāpuma dēļ viņa nav cēlusi savas produkcijas cenas, vienlaikus atzīstot, ka varētu būt spiesta to darīt, ja līdz rudenim tirgus nenostabilizētos. 

"Šodien piena ražotāji piedzīvo zaudējumus. Mums vajag pārdomāt sistēmu, lai viņi var izdzīvot, tādā veidā izvairoties no fermu slēgšanas un sviesta trūkuma nākotnē," situāciju Francijā ieskicē Nobī. 

Panikas vilnis sviesta dēļ Eiropā aizsākās jau jūlija sākumā, kad viens no pasaulē lielākajiem piena produktu ražotājiem "Arla" paziņoja, ka sarūkošo fermeru piena piegāžu dēļ varētu iestāties sviesta deficīts. "Arla" boss BBC prognozēja, ka patērētāji Eiropā notiekošā ietekmi sāks izjust tuvāko mēnešu laikā. Citi nozares spēlētāji uzņēmuma gan pārmeta panikas celšanu, vēstī ārvalstu mediji. 

Eksperti arī atgādina par respektablā izdevuma "Times" vāku pirms dažiem gadiem, kurā tika pausts, ka zinātnieki kļūdījušies piesātināto tauku bīstamības ziņā, un mudināja cilvēkus ēst sviestu. Ārvalstu mediji vēstī, ka jaunākajos pētījumos sviesta saikne ar kardiovaskulāro slimību rašanos arvien vairāk nolikta zem jautājuma zīmes. 

Savukārt "McDonald's" 2015. gada augustā paziņoja, ka sāks izmantot sviestu, jo cilvēku pieprasījums pēc dabīgiem produktiem aizvien pieaug. Līdzīgu soli spēra arī citi uzņēmumi. 

Francijas ceptuvju apvienībā tikmēr norāda, ka pēdējo 12 mēnešu novērotais sviestu cenu lēciens radījis "lielu krīzi". Francijā, ja ceptuves vēlas ražot kruasānus, šokolādes maizītes citus konditorejas izstrādājumus, nāksies no klientiem iekasēt vairāk naudas.

"Mēs ceram, ka viņi [pircēji] saprot mūsu pozīciju, jo kvalitatīvu produktu ražošana tagad prasa lielākas izmaksas," saka konditori. 

Kasjauns.lv jau ziņoja par straujo sviesta cenu kāpumu, kuru asi izjūt arī Latvijas iedzīvotāji. 

Saskaņā ar kāda pircēja “Facebook” ievietoto fotogrāfiju Rīgas “Rimi” lielveikalos “Valmieras piena” sviesta cena šobrīd ir 2,49 eiro (180g iepakojums), “Rasa” sviests maksā 2,39 eiro, savukārt “Kāruma” sviests – 2,29 eiro.

Cenas pieaug visā pasaulē

Vai straujam šī piena produkta cenu pieaugumam ir pamats? Situāciju veikalos portālam Kasjauns.lv skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes asoc. Profesore Dr.oec. Ingūna Gulbe.

“Piena produktu cenu kāpums Latvijā patiešām ir novērojams, un šī tendence visvairāk skārusi tieši sviestu. Šeit gan jāpiemin, ka neesam vienīgie – šobrīd tā tas ir visā pasaulē,” atklāj speciāliste.

Labs sviests kļuvis par uztura trendu

LLU profesore skaidro, ka salīdzinoši straujās izmaiņas cenās ir saistītas ar globālā pieprasījuma pieaugumu.

“Ir mainījusies sabiedrības domāšana attiecībā pret sviestu. Atsevišķi zinātnisku pētījumu atklājumi ir veicinājuši kvalitatīva sviesta popularitāti un līdz ar to pieprasījumu,” piebilst Gulbe, skaidrojot, ka sviests kļuvis par sava veida trendu uztura pasaulē.

Kā piemēru iemesliem kādēļ tā kāpusi sviesta cena, speciāliste min tā dēvēto Ghī sviestu, ko cilvēki paši pagatavo mājās (kausēšanas veidā dzidrināts, attīrīts sviests).

Šī sviesta popularitāte strauji pieaugusi dēļ tā labajām īpašībām (sviests tiek uzskatīts par veselīgāku), taču produkta pagatavošanai nepieciešams samērā liels daudzums kvalitatīva sviesta (lai kausējot iegūtu 1 litru Ghī sviesta, nepieciešami 2kg parasta, taču kvalitatīva sviesta).

LLU profesore gan piebilst, ka visticamāk tuvākā nākotnē sviests vēl dārgāks nekļūs – pārlieka sadārdzināšana, neskatoties uz popularitāti, gluži vienkārši novestu pie pieprasījuma samazināšanās.

Svārstās arī citu pārtikas produktu cenas

Sviests gan nav vienīgais pārtikas produkts, kura cenas pēdējā gada laikā ievērojami kāpušas. 

Kas līdzīgs novērots arī attiecībā pret citām pārtikas produktu grupām. Portāls Kasjauns.lv jau ziņoja, ka 2017. gada sākumā piepeši kāpušas griķu cenas veikalos.

Tolaik novērots, ka 1kg griķu iepakojums maksā ap 3 eiro, savukārt 500g paciņu izcenojums ir virs 2 eiro. Par veikalu plauktos izvietoto produktu cenām izbrīnu neslēpa arī paši ražotāji.

Graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmuma “Oma” (SIA “OMA FOOD”) pārstāve pagājušajā februārī, sarunā ar portālu Kasjauns.lv pauda: “Mums kā ražotājiem jāpiemaksā arī par veikalā izvietojamajām reklāmas avīzītēm un loģistiku. Produkciju piegādājam par cenu, kas ir zem 1 eiro, savukārt veikalos to pārdod virs 2 eiro. Kad ieraugām savas produkcijas cenas veikalos - mums mati ceļas stāvus,” stāsta “Oma” pārstāve.

Speciālisti griķu cenu svārstības skaidroja ar ražas un piegāžu, loģistikas problēmām ārvalstīs.

“Pirms vairākiem gadiem griķu cena pavisam neadekvātu iemeslu dēļ uzlēca Krievijā un Ukrainā, kur šis produkts ir ļoti pieprasīts. Vienkārši sākās runas par to, ka veikalos griķu drīz aptrūksies,” tolaik skaidroja LLU speciāliste Gulbe, “Tam gan nebija pilnīgi nekāda pamata – ja nemaldos, vienkārši bija aizkavējušās piegādes.”

Pirms diviem gadiem Kasjauns.lv gan ziņoja, ka, laika periodā no 2014. gada 31. oktobra līdz 17. novembrim, bija palielinājušās par 27,5%.

To apliecināja Krievijas statistikas biroja “Rosstat” apkopotie dati.

Savukārt, laika periodā no 11. līdz 17.novembrim griķu cenas valstī palielinājās par 16,1%, tolaik vēstīja Krievijas laikraksts "Kommersant".

Laikraksts arī atgādināja, ka problēmas griķu tirgū sākās oktobra beigās, kad vairumtirgotāji palielināja produkta cenas un brīdināja par iespējamiem piegāžu pārrāvumiem.

Griķu cenu kāpumu piegādātāji galvenokārt skaidroja ar slikto griķu ražu Altajā.

Šī veselīgā graudauga cenu pieaugumu veicina arī tas, ka daļa lauksaimnieku atsakās pārdot savus krājumus, cerot uz vēl lielāku cenu pieaugumu.