Katrīna Cīrule par biznesa pašapziņu: "Pasaulē ir cilvēki, kas pelna ļoti labi un strādā ļoti maz. Jo viņi strādā gudri"

Katrīna (instagram.com/katrinacirule) palīdz uzņēmējiem izkopt runas mākslu, psiholoģiski sagatavoties publiskām uzstāšanās reizēm, skaidri noformulēt sakāmo, kā arī ceļ uzņēmumu pašapziņu, lai tas iegūtu jaunu elpu vai ar cieņu noslēgtu tā dzīves ciklu.

Skats no malas

Mans darbs ir palīdzēt uzņēmējiem atmiņā paliekoši prezentēt savu nodarbi un sakārtot biznesu, ja šķiet, ka tas sācis stagnēt. Visbiežāk šāda vajadzība rodas starp trešo un ceturto uzņēmējdarbības gadu. Es – cilvēks no malas – varu palīdzēt uz savu biznesu paraudzīties citām acīm. Palīdzu uzņēmējiem sakārtot preču grozu, saprast, kas ir primārais, uz ko fokusēties, lai uzlabotu biznesa rādītājus, un, protams, arī sastādu plānu ar konkrētiem soļiem, lai pie rezultāta nonāktu pavisam ātri. 

Saskatīt signālus

Par problēmu visbiežāk ziņo grāmatvedis, kurš pieklauvē pie durvīm un saka: “Ku-kū! Izdevumi un ienākumi! Disbalanss!” Tādā situācijā svarīgi saprast, cik  maksā par savu uzņēmējdarbību mēnesī no savas kabatas. Svarīgi pārskatīt  piecas pozīcijas. Pirmā – kādi ir biznesa uzturēšanas izdevumi neatkarīgi no peļņas. Telpas, biroja tehnika, papīrs, auto uzturēšana, degviela utt. Otrā – intelektuālie izdevumi. Tie ir nepieciešamie ieguldījumi, lai uzņēmējs uzturētu savu eksperta pozīciju. Semināri, kursi, apmācības, lai klientiem spētu iedot vislabāko. Trešā pozīcija – cilvēkresursi. Piemēram, grāmatveža atalgojums, mārketinga stratēģa alga vai citi personāla izdevumi. Ceturtā pozīcija – ārpakalpojumi. Te pieskaitāms viss, ko pērc no ārpuses. Piemēram, mājas lapas uzturēšana, telefona rēķini, interneta rēķini un citi pakalpojumi, ko pērc ārpus sava uzņēmuma un kas nav cilvēkresursi. Piektā pozīcija ir finanses. Proti, cik mēnesī izmaksā mans bizness. Šeit pieskaitāms, piemēram, ikmēneša budžets reklāmai, nodokļi. Kādam tie ir 20 %, citam – 35 % un vairāk, kas jāuzlūko kā vērā ņemami izdevumi. Jautrākā daļa, protams, seko, kad šīs ailītes esam aizpildījuši un izdarām secinājumus. Kāds secinās, ka izdevumi ir mazāki nekā ienākumi, bet cits nonāks pie atziņas, ka viņa bizness ir dārgs hobijs, jo gaidīto ienākumu nav. Biznesa revīzija jāveic arī tad, kad redzams, ka piemaksā, lai varētu ar to nodarboties. Zelta jautājums tiem, kuri grib kaut ko mainīt, ir – no kā es esmu gatavs atteikties, lai būtu citādi? Nereti dzirdu cilvēkus sakām, ka viņiem ir izdevīgi palikt esošajā nodokļu līmenī, jo līdz ar lielākiem ieņēmumiem būs lielāki nodokļi. Es to pieņemu un saprotu – ok, tu esi godīgs pret sevi, tev ir izdevīgi palikt, kur esi, un neko nemainīt. Taču, tiklīdz rodas sajūta, ka vairs nav ērti, vajadzīgas pārmaiņas, cilvēks ir gatavs rīkoties, lai no kaut kā atteiktos un kaut kas jauns nāktu vecā vietā. Tātad arī diskomforts liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un rada vēlmi maksāt par pārmaiņām. Iespējams, pārmaiņas nesīs arī grūtības, toties būs citādi.

Šaubas un bailes

Mūs visus apzināti vai neapzināti visvairāk biedē pārmaiņas. Reti kas vēl psihei rada tik lielu trauksmi un bailes kā briestošas pārmaiņas, kaut kas jauns, kaut kas nezināms, kaut kas ārpus ierastās komforta zonas. Tas ir biedējoši, jo mēs orientējamies tajā, ko zinām, ko pazīstam, ko varam pataustīt, kur jau zinām, kā lietas notiks. Tiklīdz ir kaut kas nezināms un nepārredzams, un neprognozējams, mēs sastingstam vai bēgam. No pārmaiņām baidās gandrīz visi, taču uzņēmējdarbībā jārēķinās, ka bizness ir pārmaiņas! Stabilitāte neeksistē. Visstabilākā lieta biznesā ir pārmaiņas. Uzņēmējam jābūt gatavam pielāgoties tirgus vajadzībām un mainīties.

Uzskati pret faktiem

Dažkārt cilvēkus kavē neapzināti iesakņojušies uzskati. Kaut vai tā pati labi zināmā “nabadzīgā domāšana” ir uzskats, ka man nepietiks, man nepienākas, es neesmu tā vērta, man neizdosies. Un šie uzskati, iespējams, ir ļoti tālu no patiesības, jo mēs esam mūsu dzimtā redzēto piemēru varā. Pietiek redzēt kādu neveiksmes piemēru starp vecākiem, vecvecākiem vai radiniekiem, lai tas pamatīgi nosēstos zemapziņā. Tas, ko mēs varam mainīt, ir, pirmkārt, to pamanīt. Konstatēt, ka man ir šāds uzskats, pieņemt to un rūpīgi pārdomāt – vai es tam tiešām piekrītu šodien? Vai mana dzīve tiešām ir identiska ar manu vecāku vai citur redzētā piemēra dzīvi un apstākļiem? Vai varbūt man tomēr ir citi apstākļi, cits materiāls un citi dzīves uzdevumi? Ja atbilde ir jā, tad ir iespēja mainīt uzskatu. Līdzīgi arī ar uzskatu, ka, lai nopelnītu, jāstrādā 24 stundas diennaktī. Arī tas ir uzskats, ne fakts. Fakti ir objektīva, praksē pārbaudāma informācija, turpretī viedoklis ir subjektīvs, interpretējams vērtējums. Runājot par strādāšanu cauru diennakti, es varētu parādīt daudz piemēru, kur tā nav taisnība, un varu arī atrast piemēru, kur tā ir taisnība. Mēs atrodam to, ko mēs meklējam. Ierobežojoši uzskati ierobežo arī mūsu potenciālu. Pasaulē ir cilvēki, kas pelna ļoti labi un strādā ļoti maz, jo viņi vienkārši strādā gudri, nevis daudz. Ir populāri teikt, ka mēs esam tas, ko mēs par sevi domājam, taču tā ir tikai daļēja patiesība. Manuprāt, pilnīgāku ainu veido tas, ko paši par sevi domājam, kā reaģējam un kā rīkojamies. Vienmēr ir vērts “pastrādāt” ar uzskatiem. Ja uzskati, ka nauda nāk grūti, tu, visticamāk, darīsi visu, lai nebūtu grūti, līdz ar to atgrūdīsi naudu, atgrūdīsi iespējas nopelnīt un pat neiedomāsies, ka varbūt ir iespēja pelnīt viegli. 

Atdzīvināt biznesu

Atdzīvināt biznesu var dažādos veidos. Pirmkārt, saprotot, kāpēc to dari, jo varbūt biznesam tiešām ir pienākusi noslēdzošā stunda. Ne visiem biznesiem ir jādzīvo simt gadu. Ir pilnīgi normāli arī noslēgt procesus un sākt kaut ko no jauna. Taču, ja vēl neesi gatava padoties, pirmais eksperiments jāveic ar cenu. Iespējams, tā jānolaiž zemāka, līdz ar to kaut kas jāsamazina pakalpojumā vai tā dažādībā. Otrs variants – rīkoties tieši pretēji un pārdot beidzot dārgāk. Kaut ko pieliekot klāt, kaut ko uzlabojot procesā, pievienojot kādu dārgāku, ekskluzīvāku sastāvdaļu, un tad to pirks tā sauktie premium klienti. Bet jārēķinās, ka tādu būs mazāk. Taču stāsts ne vienmēr ir par cenu. Iespējams, kaut kas jāpiedāvā citādi. Varbūt pirks vairāk, ja savu produktu sadalīsi mazākās vienībās, gabaliņos vai porcijās, jo tas palīdzēs samazināt cenu. Tikpat labi var izskatīt iespēju nomainīt nevis cenu, bet attieksmi un celt standartus. Varbūt jāmaina sadarbības partneri, biznesa atrašanās vieta. Varētu saukt vēl ļoti daudz dažādu versiju.  

Divas galvas gudrākas

Manuprāt, lai uzsāktu biznesu, mūsdienās ir jābūt divu cilvēku komandai. Viens, kurš ir domātājs, otrs – darītājs. Parasti, tikko uzsākot biznesu, uzņēmējs cenšas visu izdarīt viens. Viņš ir gan priekšnieks, gan darbinieks, gan grāmatvedis, gan fotogrāfs, gan video montētājs, apkopējs, šoferis un viss pārējais. Bet saprātīgai biznesa attīstībai, manuprāt, ir svarīgas divas lomas. Viens stūrē mašīnu, bet otrs domā maršrutu, redz kopainu, izstrādā biznesa attīstības stratēģiju utt. Šīs lomas noteikti jāatdala, lai arī cik enerģiska un darbspējīga tu būtu.

Iedvesmas vārdi

Ja vēl šaubies uzsākt vai neuzsākt savu biznesu, es teiktu – pamēģini! Cilvēks parasti daudz laika pavada, domājot un sevi atrunājot, varbūt sevi šaustot un filozofējot, kā būtu, ja būtu… Izdari pirmo soli un izkusties no nulles punkta! Ceļš veidojas, pa to ejot. Reizēm mēs iestrēgstam procesā, visbiežāk jau sākuma posmos, domājot, ka mums vēl mazliet vairāk ir jāpadomā, jāpamācās, jāsaplāno, jo mums šķiet, ka ilgāka domāšana novedīs pie lielākas skaidrības, taču tā nav taisnība. Vairāk darīšanas noved pie vairāk skaidrības. Velti laiku, lai spertu pirmos soļus, un tad izdari secinājumu, vai tas tev patīk, vai gribi turpināt. Laiks, protams, vajadzīgs arī, lai domātu un plānotu, taču ir svarīgi neiestrēgt, jo, tikai fiziski sperot pirmo soli, veidojas gan ceļš, gan izpratne, gan rezultāti.