Kā Lietuvas pilsonis brauca uz Bausku pēc šmigas un brīnījās, ka leišu alus te maksā grašus
Pēc tam, kad Lietuvā cēla akcīzi alkoholam un ieviesa stingrākus stiprās dziras tirgošanas ierobežojumus, lietuvieši, līdzīgi igauņiem, attīstījuši alkotūrismu uz Latviju. Bauskas veikals „Vynoteka” pat organizēja speciālus autobusa reisus no Biržiem, lai lietuvieši pie mums varētu iepirkt lētākus dzērienus.
Īsi pirms Jāņiem – 22. jūnijā alkohola tirdzniecības ķēde „Vynoteka” atvēra jaunu veikalu Bauskā, kas atrodas tikai pārdesmit kilometru attālumā no leišu robežas. Lai uz to pievilinātu lietuviešus, „Vynoteka” pat organizēja bezmaksas mikroautobusa reisus no 47 kilometrus attālās Lietuvas pilsētas Birži uz Bausku. Tā nu no Biržiem, kas tiek uzskatīta par Lietuvas alus galvaspilsētu, lietuvieši pēc miestiņa brauca uz Latviju. Tagad gan „Vynoteka” uz Bausku lietuviešus bez maksas vairs neved. Bet Lietuvas pusē mūsu veikalam nu ir pamatīga reklāma.
„Vairāk mūsu mikroautobuss no Biržiem uz Bausku cilvēkus neved. Pāris reizes pa diviem cilvēkiem gan atveda. Bet lietuvieši brauca pie mums arī kā ekskursijā – izstaigāja pilskalnu, teicās, ka vispār pirmo reizi bijuši Bauskā,” Kasjauns.lv teica „Vynoteka” Bauskas veikala vadītāja. Viņai gan vairs nav ziņu, ka tirdzniecības ķēdes vadība grasītos šādus braucienus atjaunot, bet cilvēki par piedāvāto iespēju esot bijuši priecīgi. Vienlaikus viņa piebilda, ka lietuvieši īpaši uz Bausku pēc stiprās dziras gan nebraucot. Vienīgi – ja iznākot pa ceļam. Te gan jāpiebilst, ka mūsu tirgotāji ir varen izveicīgi un nākuši pretī lietuviešiem. Viņi, piemēram, pat alkohola tirdzniecības vietas atvēruši turpat aiz robežstaba, piemēram, bijušā Grenctāles robežkontroles punktā. Tā kā taupīgiem leišiem obligāti nav jāmēro lieki pārdesmit kilometru.
„Bauskā ieraudzīju alkohola cenas, no kurām lietuvieši jau atraduši!”
Tikmēr savu piedzīvojumiem braucienā uz Bausku „Vynoteka” busiņā portālā delfi.lt dalījies lietuvietis, kurš sevi nodēvējis par Pilietis (lietuviski – Pilsonis). Viņš vasaras brīvdienās atbraucis ciemos pie sievasmātes uz Biržiem un par piedzīvoto stāsta:
„Mēs ar ģimeni ieradāmies vasaras atpūtā uz Biržiem, kas ir slavena ar savām alusdarīšanas tradīcijām. Tikko atbraucu sievasmāte man iedeva alus reklāmas bukletu, jo zina, ka man garšo nobaudīt jaunas alus šķirnes. Vietējos alus esmu dzēris, tāpēc mani ieinteresēja bez maksas aizbraukt uz Bausku, lai tur nogaršotu Latvijas alu. To piedāvāja „Vynoteka”.
Sievasmātei uzprasīju, vai kāds vietējais jau izmantojis šo piedāvājumu. Man teica – neviens nebrauc, jo neuzticas tādam piedāvājuma. „Nu, kas, bērniņ, tevi bez maksas mūsu laikā kaut kur vedīs? Aizvedīs un atstās, un vēl par kaut kādu noteiktu summu liks iepirkties,” teica sievasmāte.
Mikroautobuss no Biržiem otrdienās un ceturtdienās brauca trīs reizes, bet sestdienās - divas reizes dienā. Nolēmu braukt sestdien. Desmitos no rīta aizgāju, bet busiņš nekur tā arī nedevās, jo biju vienīgais braucējs. Šoferis teica, ka brauks tikai tad, ja būs vismaz divi pasažieri un piebilda: „Nāciet divos pēcpusdienā, tad aizvedīšu arī jūs vienu”. Pulksten 14.00 uz busiņu atnācu kopā ar sievu un bērnu. Autobusā jau sēdēja divi pusmūža vīri, viens no viņiem bija nedzērājs – brauca pēc alkohola savam tēvam.
Un tā mēs piebraucām pie Bauskas „Vynoteka”. Iegājām nelielajā veikaliņā. Un tur ieraudzījām alkohola akcijas cenas, no kurām lietuvieši jau atraduši. Piemēram, litrs laba viskija maksāja 11,99 eiro. Lietuva par tādu summu pat puslitru nenopirksi. Plastmasas alus divlitrene maksāja 1,69 eiro, bet šo septiņus grādus stipro dziru pērk nelabprāt, jo neuzskata par īstu alu. Tomēr daudzi birženieki uzskata, ka tieši tāds ir īsts alus.
Pats pārsteidzošākais atklājums bija Lietuvā brūvētā alus „Grunberger Premium” skārdene par 39 centiem. Ja ņem vērā, ka Lietuvā skārdeni var nodot par desmit centiem, tad alus skārdene izmaksāja tikai 29 centus. Lietuviešu alus Latvijā ir lētāks nekā pašā Lietuvā! Savukārt lietuviešu – „Konig Stadter” maksāja 49 centus.
Lai iepirktos pietika ar pusstundu, bet mūsu laiks bija stunda, tā kā pietika laiks arī mazliet apskatīt pilsētu.
Šai laikā veikalā iebrauca arī citi lietuvieši, lai iepirktu alkoholu kāzām. Nopirku dažādu latviešu alu gan pudelēs, gan skārdenē par 50 – 80 centiem. Vīna un šampanieša cenas ir tādas pašas kā Lietuvā, tāpēc vēl iepirku konjaku un viskiju. Mūsu līdzbraucēji vēl iepirka alus plastmasas divlitrenes, kādu Lietuvā vairs nav.
Atpakaļceļā busiņa šoferis teica, ka mūsu grupa esot bijusi visdaudzskaitlīgākā. Mans brauciens tik tiešām attaisnojās. Ar alu nodrošinājos visai atlikušai vasarai, bija iespēja nogaršot dažādas alus šķirnes”.
