Uzņēmēji: pēc nodokļu reformas iedzīvotāju maciņos paliks vairāk naudas
Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju "maciņos" paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros "maciņos" paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.
Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. "Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu," pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis pauda pārliecību, ka nodokļu reforma valstī jāveic un šis ir īstais brīdis, lai to darītu. Pēc viņa teiktā, šobrīd Latvijas ekonomika uzrāda zināmu kāpumu, arī valsts kase pildās labāk nekā agrāk. Taču Latvijas ekonomika joprojām lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Viņš piebilda, ka pēdējos gados samazinās arī dzimstība valstī, un nākotnē esošā darbaspējīgā paaudze kļūs mazāk aktīva, cilvēku skaits sarūk. Būtiska ietekme šajos procesos ir nodokļu politikai, kam jābūt labvēlīgai biznesam, uzņēmējdarbībai un studējošajiem, kuriem nākotnē būs jāizvēlas - palikt Latvijā vai doties prom.
Arī viņš piekrita, ka nodokļu reforma palielinātu ekonomisko aktivitāti valstī, ienākumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī stimulētu dzimstību un panāktu, ka daļa no valsts izbraukušajiem cilvēkiem atgriežas Latvijā. Tādējādi izdotos palielināt nodokļu maksātāju skaitu valstī, kas ir arī viens no galvenajiem mērķiem, kas ierakstīts uzņēmēju panāktajā vienošanā ar valdību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētājs Edvīns Baldzēns sacīja, ka arī LBAS uzskata nodokļu reformu par nepieciešamu. "Ir ārkārtīgi svarīgi savienot uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu ar darba samaksas pieaugumu," uzsvēra Baldzēns piebilstot, ka, īstenojot nodokļu reformu, papildinātos sociālais budžets, palielinātos pensijas un sociālie pabalsti. Kopumā sabiedrībā uzlabotos labklājība.
Pēc viņa teiktā, darbiniekiem Latvijā šobrīd ir liels nodokļu slogs, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tamdēļ Latvijas darbinieku darba samaksa pēc nodokļu nomaksas ir mazāka, līdz ar to arī zemāka labklājība. Tāpēc būtiski samazināt ēnu ekonomiku un darbinieku migrāciju uz citām valstīm, kurās ir attīstītāka ekonomika ar augstāku darba samaksu.
Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma ir jāvirza tālāk. Lai arī diskusijas par to būs "karstas", kopā ar pašvaldībām izdosies nonākt pie kopsaucēja, tāpat kā sarunās ar valdību.
Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste norādīja, ka laika gaitā Latvijas nodokļu sistēmā ir izveidojušās vairākas pretrunas. Lai gan attiecībā pret ekonomikas apmēru nodokļos Latvija iekasē mazāk nekā citas Eiropas valstis, tomēr nodokļu slogs godīgiem uzņēmējiem ir augsts, kas skaidrojams ar lielo ēnu ekonomiku valstī.
Pēc viņa teiktā, lai nodokļu ieņēmumus vairotu, nedrīkst mehāniski celt nodokļu likmes, jo tas mazinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm. Tāpēc nodokļu sistēma būtu jāpārskata, jāsamazina darbaspēka nodokļi.
Viņš atzina, ka vēl viena problēma ir augstais kopējais nodokļu slogs valstī. Tāpat nodokļu sistēmā ir izveidojusies situācija, ka dažādiem ienākumu veidiem tiek piemērots dažāds nodokļu regulējums, kas rada nodokļu arbitrāžas iespējas. "Mēs esam mākslīgi radījuši tādu kā mazu nodokļu optimizācijas "paradīzīti". Cilvēkiem ir iespēja pat legālā veidā būtiski minimizēt maksājamo nodokļu apmēru," pauda Latvijas Bankas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, tas negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecību, jo iespējamas neproduktīvas aktivitātes, lai izkrāptu no valsts nodokļus. Esošā nodokļu sistēma nevienmērīgi un nepietiekami motivē uzņēmumus ieguldīt attīstībā. Nodokļu reformas piedāvājums atrisina visas iepriekš minētās problēmas, uzsvēra Rutkaste. Pēc viņa teiktā, jaunā nodokļu politika motivēs uzņēmējus augt un attīstīties.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma paredz samazināt IIN no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.
Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.
