Laikrakstu „Diena” esot nopirkuši Šlesers, Šķēle un Lembergs

Laikraksta "Diena" pirkšanas darījums esot realizēts caur SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO), kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta "Diena" pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO.

Izmeklējot iespējamus amata noziegumus, KNAB operatīvās darbības ceļā ilgstoši noklausījusies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas bijušās viesnīcas "Rīdzene" numuriņos, iegūstot informāciju, ka laikraksts "Diena" pastarpināti piederot trim minētajiem politiķiem, bet mediju koncerna vadībā ieceltie cilvēki esot tikai šo personu menedžeri, caur kuriem slēpti tiek pārvaldīts šis un citi uzņēmumi.

No tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta "Diena" daļas starp trim oligarhiem sadalītas šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam, vēsta portāls. Ņemot vērā laikraksta "Diena" slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010.gadā esot saņēmis ikmēneša maksājumus no RTO.

Šlesers esot pārliecinājis Kļaviņu iesaistīties laikraksta iegādes darījuma finansēšanā, argumentējot, ka RTO un "Dienas mediji", kas ir politiskos procesus ietekmējošs resurss, jāskata kā viens vesels, jo no tā, kas būs premjers, satiksmes ministrs un citu ministriju vadība, kuras izvirza brīvostu valdes locekļus, būs atkarīgi daudzi lēmumi saistībā ar RTO.

Laikraksta nākotne esot tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecinot izmeklēšanas materiāli. No operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta "Diena" formālā īpašnieka Koziola sarunas "Rīdzenē", esot secināms, ka visas darbības saistībā ar laikrakstu tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli. Koziols sarunās ar Šleseru esot apņēmies redakcijas darbā "ievērot sarkanās līnijas" attiecībā uz laikraksta slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks "nonesti" jeb citiem vārdiem - pakļauti kritikai un negatīvai publicitātei, liecinot no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.

Sākotnēji, slēdzot slēpto darījumu par laikraksta "Diena" iegādi, starp trim oligarhiem mutiski esot apspriests plāns to apvienot ar Lemberga ietekmē esošo laikrakstu "Neatkarīgā", tomēr, kā esot secināms no izmeklēšanas materiāliem, vēlāk Lembergs šai idejai pretojies un, ņemot vērā "Dienas" zaudējumus, rosinājis to likvidēt vai pārdot.

Tāpat no Šlesera noklausītajām sarunām ar Koziolu izrietot, ka 2010.gada oktobrī sāktas sarunas ar Lembergu par iespēju pārējiem laikraksta slēptajiem īpašniekiem atpirkt viņam slēpti piederošos 20%, bet šie plāni neesot realizējušies. Par Lemberga ietekmi laikrakstā "Diena" pašlaik liecinot par "viņa cilvēku" uzskatītā kādreizējā AS "Ventspils nafta" valdes locekļa Normunda Staņēviča atrašanās SIA "Dienas mediji" un AS "Diena" valdēs.

Operatīvās darbības pasākumu gaitā KNAB iegūtā informācija rādot, ka Šleseram slēpti piederot kapitāldaļas RTO, SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Zaķusalas Estates" un SIA "Abi krasti". Šīs kapitāldaļas tiekot pārvaldītas caur vairākiem ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kuru oficiālie pārstāvji ir Viesturs Koziols, Tormuds Stene Johansens un Bertolts Fliks. Koziols savu uzņēmumu saistību ar Šleseru publiski noliedzis. Tāpat Šlesers publiski noliedzis, ka viņam slēpti piederētu šo uzņēmumu kapitāldaļas.