Baltijas reklāmas tirgus pērn pieaudzis par 6%

Lielākais reklāmas tirgus bija Lietuvā, kur tas sasniedza 98,7 miljonus eiro (69 miljonus latu), tālāk seko Igaunija ar 72,2 miljoniem eiro (50 miljoniem latu), savukārt Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 68,9 miljonus eiro (48,4 miljonus latu).

Savukārt straujākais reklāmas tirgus pieaugums bija novērojams Igaunijā - par 9%. Lietuvā un Latvijā pieaugums bijis par 5%.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP), pētnieki secina, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, 2011.gadā bija Igaunija ar 0,45%. Attiecīgi Latvijā šis rādītājs bija 0,34%, bet Lietuvā - 0,32%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret IKP pērn ir kritusies.

Savukārt, vērtējot Baltijas reklāmas tirgus izaugsmi pēc reklāmas investīcijām uz vienu iedzīvotāju, arī 2011.gadā Latvija ar 33,3 eiro (23 latiem) un Lietuva ar 30,4 eiro (21 latu) uz vienu iedzīvotāju bija zem Baltijas vidējā līmeņa. Igaunijā šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm, 2011.gadā sasniedzot 53,9 eiro (37 latus). Šie rādītāji visās Baltijas valstīs ir augstākie kopš 2008.gada.

Pagājušajā gadā Baltijā visos medijos, izņemot kino, ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Interneta reklāma piedzīvojusi straujāko kāpumu, sasniedzot 29,1 miljonu eiro (20 miljonus latu), kas ir par 15% vairāk nekā 2010.gadā.

Televīzijas reklāmas pieaugums ir 7%, sasniedzot 100,8 miljonus eiro (70 miljonus latu), avīžu tirgus pieaudzis par 2% un sasniedzis 44,4 miljoni eiro (30 miljonus latu), radio reklāmas apjoms bija 22,3 miljoni eiro (15 miljoni latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2010.gadā. Žurnālu reklāmas tirgus pieaudzis par 8% un ir bijis 21,4 miljoni eiro (14,7 miljoni latu), vides reklāmas kopējais apjoms Baltijā 2011.gadā bija par 7% lielāks jeb 21,1 miljonu eiro (14 miljoni latu), bet kino reklāmas apjoms krities par 14% līdz 0,6 miljoniem eiro (0,4 miljoniem latu).

2011.gadā Baltijā no kopējā mediju reklāmas apjoma vislielāko daļu joprojām veidoja televīzijas reklāma, saglabājot savu tirgus daļu 42% līmenī. Otrs lielākais reklāmas apjoms bija avīzēs, kuru tirgus daļa gan kritusies par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2010.gadu, sasniedzot 19%. Internets saglabājis savu pozīciju kā trešais lielākais medijs, tuvojoties avīzēm un palielinot reklāmas tirgus daļu līdz 12%. Radio aizņem 9% mediju reklāmas tirgus Baltijā, tāpat kā iepriekšējā gadā, un arī žurnālu reklāmas tirgus daļa palikusi 2010.gada līmenī un bija 9%. Vides reklāma arī saglabājusi nemainīgu 9% mediju reklāmas tirgus daļu Baltijā, bet kino reklāma veido 0,3% tirgus.

2011.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, lielākie reklāmdevēji Baltijas valstīs bija mobilie operatori - "Tele2" Lietuvā un Latvijā un "Elisa Eesti" Igaunijā. Baltijā nozīmīgu vietu ieņem arī tādi reklāmdevēji, kas atrodas visu trīs valstu pirmajos desmitniekos, piemēram, "Procter&Gamble" un citi sakaru operatori.

Mobilie sakari un mazumtirdzniecība visās valstīs dala pirmo un otro pozīciju. Lietuvā un Latvijā aktīvāk reklamējušies zāļu, saldumu un konditorejas, kā arī mājsaimniecības higiēnas nozaru pārstāvji. Igaunijā savukārt augstākās pozīcijās atrodas automašīnu un celtniecības materiālu nozares.

"TNS" ir daļa no pētījumu, informācijas un konsultāciju tīkla "Kantar", kas ir viens no lielākajiem pasaulē. Uzņēmums pārstāvēts vairāk nekā 80 valstīs.