Atkal plāno izsolīt "Rīgas kinostudijas" īpašumu

Izsoli rīko Rīgas apgabaltiesas 78.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš, bet kā piedzinēji norādīti Dzintars Abuls, Velta Lazda un Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Mežiņš jau pagājušā gada nogalē bija pieteicis "Rīgas kinostudijas" ēku izsoli, bet toreiz tiesa to apturēja, jo kinostudija apstrīdēja piedziņas vēršanu pret nekustamo īpašumu.

Izsoles sākumcena, tāpat kā pagājušajā reizē, ir 1,272 miljoni latu. Izsolē tiek piedāvāts "Rīgas kinostudijai" piederošais īpašums, kuru veido vairākas nojumes, šķūņi, noliktavas, kā arī kinostudijas ēkas 16,1 tūkstoša kvadrātmetru (m2) platībā. Tāpat tiks izsolīts filmu apstrādes cehs 2,3 tūkstošu m2 platībā, divas ražošanas ēkas un citi īpašumi.

BNS

Visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai, teikts paziņojumā.

Tāpat Mežiņš norāda, ka ir saņēmis Kultūras ministrijas paziņojumu, kurā vērsta uzmanība uz nosacījumu, ka ir pastāvīgi saglabājams "Rīgas kinostudijas" darbības profils, proti, kinostudijas galvenie darbības virzieni ir kino un video ražošana, kino un video filmu ieskaņošana latviešu valodā, ar filmu ražošanu saistīto organizatorisko un tehnoloģisko pakalpojumu sniegšana un kultūras pasākumu rīkošana.

Jau vēstīts, ka "Rīgas kinostudija" maija sākumā vērsās Jelgavas tiesā ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir pasākumu kopums, kā parādnieks, kurš nonācis finanšu grūtībās, var pilnībā atjaunot maksātspēju. Pirms vēršanās tiesā parādnieks izstrādā tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu un saskaņo to ar kreditoriem.

Ziņots arī, ka tiesa pērnā gada nogalē atcēla plānoto "Rīgas kinostudijas" izsoli, kurā zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš piedāvāja pārdot kinostudijas īpašumus ar sākumcenu 1,272 miljoni latu. Piedzinējs bija uzņēmums "VK Estate". Lai kinostudijas īpašumu nepārdotu izsolē, Mežiņš pieprasīja samaksāt vairāk nekā 239 tūkstošus latu. "Rīgas kinostudija" šo parādu uzskatīja par neesošu, norādot, ka sākotnējā parāda summa bijusi 187 tūkstoši latu un tā jau samaksāta pirms piedziņas sākšanas.

Starp "Rīgas kinostudiju" un zemes īpašnieku jau vairākus gadus ir domstarpības un abas puses iesaistītas vairākās savstarpējās tiesvedībās.

Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka "Rīgas kinostudija" dibināta 1948.gadā un ir vecākā kinostudija Latvijā. Pašreizējās telpās – Šmerļa ielā 3 – "Rīgas kinostudija" darbojas kopš 1961.gada, un tajā uzņemts vairāk nekā 180 mākslas un dokumentālo filmu.

Padomju gados "Rīgas kinostudija" bija galvenā filmu ražošanas bāze, kurā tapa lielākā daļa Latvijas kino darbu, bet pēc Padomju Savienības sabrukšanas filmu ražošana "Rīgas kinostudijā" apsīka.

1990.gadā "Rīgas kinostudija" beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot "Rīgas kinostudiju" kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un piecas atsevišķas mazas radošās studijas ‒ filmu studiju "AL KO", piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju "Dekrim", filmu studiju "Trīs", zīmēto un leļļu animācijas studiju "Dauka" un "Rīgas dokumentālo filmu studiju".

"Rīgas kinostudijā" glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

BNS