
Latvijas biznesa haizivis. TOP 20
PÄrn 20 Latvijas vÄrtÄ«gÄkie uzÅÄmumi nopelnÄ«juÅ”i gandrÄ«z pusmiljardu latu ā 479,6 miljonus latu. VisvairÄk pÄrn nopelnÄ«juÅ”as skandinÄvu bankas. TÄm seko āLatvenergoā un āLatvijas Valsts mežiā.
Izdevums āTelegraf ā businessā sastÄdÄ«jis Latvijas biznesa haizivju topu:
* āSwedbankā. Ja 2010. gadÄ āSwedbankā strÄdÄja ar 45 miljons latu zaudÄjumiem, tad pÄrn banka jau spÄja strÄdÄt plusos un nopelnÄ«t 80,4 miljonus. Bankas kuÄ£i no kursa nespÄja novirzÄ«t pÄrnÄ gada novembrÄ« notikusÄ« panika, kad pÄris dienu laikÄ no āSwedbankā kontiem tika noÅemti ap 30 miljoniem latu un izplatÄ«jÄs baumas par iespÄjamo bankas bankrotu.
* SEB banka. TOP 20 otrajÄ vietÄ arÄ« ir skandinÄvu banka ā SEB, kura pÄrn nopelnÄ«jusi 60,6 miljonus latu.
* āLatvenergoā. TreÅ”ajÄ lietÄ ir energokompÄnija, jo bez elektrÄ«bas taÄu nevar iztikt neviens. Lai arÄ« domas par kompÄnijas peļÅu dalÄs, tÄ jÅ«tas visnotaļ stabili. āLursoftā sarÄÄ·inÄjusi, ka pÄrn āLatvenergoā peļÅa bija 52,2 miljoni, bet pats āLatvenergoā apgalvo, ka tÄ bijusi ievÄrojami mazÄka ā tikai 43,7 miljons latu. 90% no energokompÄnijas peļÅas tiek ieskaitÄ«ti valsts budžetÄ, jo āLatvenergoā ir valstij piederoÅ”s uzÅÄmums.
* āLatvijas Valsts mežiā. ArÄ« ceturtajÄ vietÄ ir valstij piederoÅ”s uzÅÄmums. āLatvijas Valsts mežiā gan pÄrn nopelnÄ«ja bÅ«tiski mazÄk nekÄ 2010. gadÄ. Ja pÄrn uzÅÄmuma peļÅa sastÄdÄ«ja 50,9 miljonus latu, tad gadu iepriekÅ” tÄ bija 78 miljoni. PeļÅas samazinÄÅ”anÄs saistÄ«ta ar to, ka pÄrn tika izcirsts mazÄk meža, nekÄ pirms tam: 2010. gadÄ izcirta 8,5 miljonus kubikmetrus, bet pÄrn ā 6,6 miljonus. Å ogad plÄnots izcirst vÄl mazÄk meža ā 5,5 miljonus kubikmetru.
* āLatvijas Mobilais telefonsā. Mobilo sakaru operatora peļÅa pÄrn bija 28,8 miljons latu. AsÄ konkurence ar āBitiā un āTele2ā LMT noteikti liek aizmirst zelta laikus, kad, piemÄram, 2007. gadÄ LMT peļÅa bija 63 miljoni.
* āLatvijas GÄzeā. Lai arÄ« pÄrn āLatvijas GÄzeā pÄrdeva par 13% mazÄk dabasgÄzi, nekÄ 2010. gadÄ, uzÅÄmums pÄrn strÄdÄja ar ievÄrojamu - 27,1 miljoniem latu lielu peļÅu.
* āLattelecomā. KompÄnijas prezidents Juris Gulbis ar āLattelecomā 2011. gada peļÅu ā 21,8 miljoniem latu ir apmierinÄts, Åemot vÄrÄ to, ka valsts iedzÄ«votÄju skaits samazinÄs.
* āBolderaja Ltdā. KokapstrÄdes uzÅÄmums āBolderaja Ltdā pÄrn ir nopelnÄ«jis 21,6 miljonus latu.
* āTele2ā. Kaut arÄ« āTele2ā peļÅa ir ievÄrojami zemÄka nekÄ LMT ā tikai 19,9 miljoni, Ŕī mobilo sakaru kompÄnija Latvijas vÄrtÄ«gÄko uzÅÄmumu vidÅ« no LMT daudz neatpaliek.
* āABLVā. Topa vidÅ« ir iekļuvusi vÄl viena banka. BijusÄ« āAizkraukles bankaā pÄrn ir nopelnÄ«jusi 19,1 miljonu latu.
* āLatvijas dzelzceļŔā. ArÄ« mÅ«su dzelzceļa kompÄnija pÄrn ir nopelnÄ«jusi tikpat, cik āABLVā banka ā 19,1 miljonus.
* āUralchem Tradingā. Krievijas rÅ«pniecÄ«bas giganta āUralhimā Latvijas meitas uzÅÄmums, kas nodarbojas ar minerÄlmÄslu vairumtirdzniecÄ«bu, pÄrn strÄdÄja ar 12,9 miljonu latu peļÅu. JÄteic, ka uzÅÄmums ir strauji āuzÅÄmis apgriezienusā. Gada laikÄ āUralchem Tradingā apgrozÄ«jums ir pieaudzis par 57,7% jeb lÄ«dz 719 miljoniem latu.
* āAlcoā. PÄrnÄ gada vÄrtÄ«gÄko uzÅÄmumu āatklÄjumsā ir jaunpienÄcÄjs ā Saldus kompÄnija āAlcoā, kura strÄdÄjusi ar 10,5 latu lielu peļÅu. Ar alkoholu Å”im uzÅÄmumam, kÄ varÄtu spriest pÄc nosaukuma, nav nekÄda sakara. TÄ ir naftas kompÄnija, kas piegÄdÄ degvielu no MažeiÄ·u naftas pÄrstrÄdes rÅ«pnÄ«cas. āAlcoā ir āizaudzisā no savulaik labi pazÄ«stamÄ uzÅÄmuma āKurzemes degvielaā.
* āRietumu bankaā. Å Ä« banka pÄrn nopelnÄ«jusi 10,1 miljons latu.
* āRepharmā. UzÅÄmums, kuram pieder zÄļu vairumtirdzniecÄ«bas firmaā Recipe plusā un āMÄness aptiekasā pÄrn strÄdÄjis ar 9,8 miljons latu lielu peļÅu.
Repharm
. UzÅÄmums, kuru jau labu laiku nesekmÄ«gi cenÅ”as iegÄdÄties Krievijas kompÄnija āSvezaā, 2011. gada peļÅa ir 9,5 miljons latu liela.
. Latvijas vÄrtÄ«gÄko uzÅÄmumu sarakstÄ iekļuvusi arÄ« āLatvijas GÄzesā akcionÄrs ā kompÄnija āItera Latvijaā, kura nopelnÄ«jusi 8,2 miljonus latu. JÄteic, ka uzÅÄmuma lielie peļÅas rÄdÄ«tÄji pÄrsvarÄ saistÄ«ti ar no āLatvijas GÄzesā saÅemtajÄm dividendÄm.
. āVentspils naftasā kontrolÄtais terminÄlis ar naftas produktu tranzÄ«tu pÄrn nopelnÄ«jis mazliet vairÄk par 8 miljoniem latu.
. ArÄ« Ŕī naftas produktu tranzÄ«tkompÄnija, kura kontrolÄ maÄ£istrÄlos naftas cauruļvadus, arÄ« nopelnÄ«jusi vairÄk par 8 miljoniem.
. VÄrtÄ«gÄko uzÅÄmumu topu noslÄdz farmÄcijas uzÅÄmums āOlainfarmā, kurÅ” pÄrn nopelnÄ«jis 6,9 miljonus latu.








