Ātro kredītu izsniedzēji strādā ar milzu peļņu
Ātro kredītu izsniedzēji Latvijā saradušies kā sēnes pēc lietus. Vismaz pāris desmitu firmu, kas piedāvā „ātro naudu”, strādā ar miljoniem latu lielu peļņu, bet mūsu valstī nav institūcijas, kas uzrauga šos finanšu tirgus dalībniekus.
Garām kafejnīcām, bāriem un veikaliem aizdun ilgu tramvajs. Spilgta reklāma uz vagona sāniem vēstī par iespēju saņemt ātro kredītu. Biļetei uz Īriju. Iepriekšējā parāda nomaksai. Ārsta vai spēļu zāles apmeklējumam. Par apdomību vai vieglprātīgu rīcību gan katrs maksā pats. Nebanku izsniegto jeb ātro kredītu nozare aug līdz ar pieprasījumu, arī tās tiesiskais regulējums mainās. Pagaidām gan ātro kredītu uzņēmumi ir palikuši ārpus finanšu tirgu stingri uzraugošo iestāžu redzesloka, raksta laikraksts „Diena”.
Miljoniem liela peļņa
Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) valdes priekšsēdētājs Dāvis Barons komentē, ka Latvijā sākt šo biznesu ir dārgi, jo jānodrošina licences prasības - jāapmaksā pamatkapitāls 300 000 latu apmērā, licence maksā 50 000 latu, ikgadējā licences atjaunošanas maksa ir 10 000 latu. Citās valstīs licence maksā 1000 eiro vai maksas nav vispār.
LĀKDA apkopotā informācija par 17 uzņēmumiem, kas izsniedz ātros kredītus, liecina, ka tirgus apgrozījums 2011. gadā, neskaitot kredītu pamatsummas, ir aptuveni 20 miljonu latu. Tā kā LĀKDA neapvieno visus nozares uzņēmumus, kopējais tirgus apjoms ir lielāks. Piemēram, akciju sabiedrības „4finance” grupas uzņēmumu peļņa pērn bija 8,9 miljoni latu, bet gadu iepriekš - 2010. gadā - 3,03 miljoni latu. Pašlaik „4finance” nodrošina attālināto aizņēmumu pakalpojumu Latvijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Lietuvā, Polijā - informē uzņēmuma izpilddirektors Toms Jurjevs. Viņš uzskata, ka Skandināvija ir perspektīvs tirgus, jo ātrie jeb algas dienas kredīti ir pieprasīti arī ekonomiski attīstītās valstīs - ne tikai krīzes un bezdarba šokētajos tirgos.
LĀKDA pārstāvis min, ka problemātiskie klienti ir tikai 8-15%, „4finance” lēš, ka nemaksātāju ir aptuveni 10%. Jurjevs gan neprecizēja, kā uzņēmums finansē savu attīstību, savukārt Barons min, ka ātro kredītu kompānijas savu darbību finansē vai nu ar savu kapitālu, vai atrod ārvalstu investoru. Veiksmīgas darbības gadījumā aizņemas no fondiem, arī bankām, kotējas biržā.
Ātros kredītdevējus finanšu uzraugi nekontrolē
Latvijā ātro kredītu izsniedzējus uzrauga un licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzrauga tikai licencētās kredītiestādes (bankas un krājaizdevu sabiedrības), kas piesaista noguldījumus un izsniedz kredītus, proti, rīkojas ar citu cilvēku noguldīto naudu. Ātro kredītu devēji rīkojas ar saviem vai no profesionāliem finanšu pakalpojumu sniedzējiem piesaistītiem finanšu līdzekļiem, tie neriskē ar citu cilvēku piesaistīto naudu. FKTK uzskata, ka samērā mazā apjoma dēļ šie uzņēmumi neietekmē finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tāpēc tiem netiek piemērota šāda veida valstiskā uzraudzība.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Pļaviņa informē, ka FKTK ir pētījusi, cik lielā mērā finanšu sektora uzraudzības institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veic ātro kredītu devēju licencēšanu un uzraudzību. Lietuvā un Igaunijā nebanku kredītu devējus banku uzraudzības iestādes nekontrolē. Ir ES dalībvalstis, kurās finanšu tirgus uzraudzības iestāde kontrolē arī nebanku kredītu devējus. Piemēram, Īrijā tiek uzraudzīti naudas aizdevēji, Maltā - nebanku finanšu iestādes, Portugālē - līzinga, faktoringa komercsabiedrības un iestādes, kas finansē kredītu pirkšanu.
„Kāpēc vispār dod kredītu cilvēkam, kam nav un nebūs naudas?”
Finanšu tirgus dalībnieki piekrīt, ka nozari ir jāturpina sakārtot, jo nevienam īsti nav izdevīgi sevi pārslogot ar „sīkiem parādniekiem”, kas grimst parādu muklājā un nespēj aizņemties vēlreiz.
Tieši izpratnes trūkums par gaidāmajām kredītsaistībām var novest līdz pat tiesu izpildītājam. Konditorejas un triju kafejnīcu īpašniece Sigita stundu nedēļā velta telefonsarunām ar savu darbinieku parādu piedzinējiem. Sigita „Dienai” stāsta: „Viņi zvana regulāri - par vienu vai otru darbinieku, kas paņēmis kārtējo ātro kredītu, lai nomaksātu iepriekšējo parādu. Man nākas kādu latu no darbinieka algas atvilkt un pārskaitīt viņa parādu atmaksai. Reizēm zvana par darbiniekiem, kas pie manis strādājuši pirms 15 gadiem un kas, piesakoties ātrajam kredītam, uzrādījuši mani kā darba devēju. Kā es varu sniegt atsauksmi par cilvēku, kas sen pie manis nestrādā? Darba devējam ir radīta lieka birokrātija. Kāpēc vispār dod kredītu cilvēkam, kam nav un nebūs naudas?”
