Starptautiskā pētījumā ļoti atzinīgi novērtē Latvijas pensiju sistēmu
Vācijas apdrošināšanas kompānijas "Allianz" veidotajā ''Pensiju ilgtspējas indeksā 2016'' ("2016 Pension Sustainability Index") Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē.
Divu gadu laikā kopš 2014.gada šajā vērtējumā Latvija pakāpusies par divām vietām. Pētījumā atzīts, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta uz kvalitatīviem pamatprincipiem. Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu pozitīvi ietekmējis fakts, ka valstī īstenotas reformas, lai paaugstinātu pensionēšanās vecumu un samazinātu pensiju sistēmas slogu uz valsts budžetu, teikts pētījumā.
"Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva, ko novērtē arī starptautiski eksperti," indeksa rezultātus paziņojumā medijiem komentē Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Pētījumā Latvijas pensiju sistēma novērtēta augstāk nekā Igaunijas un Lietuvas sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc "Allianz" metodoloģijas pašlaik vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.
Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē. Pētījumā ietvertas 54 valstis.
Atbilstoši pētījumam pašlaik vislielākā nepieciešamība reformēt pensiju sistēmas ir Ķīnā un Taizemē. Šajās valstīs nav visaptverošas pensiju sistēmas un cilvēkiem pensijas vecumā draud nabadzība.
Pētījuma autori norāda, ka indekss vērtē pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, taču tas neanalizē, cik pietiekami ir pensionēto cilvēku ienākumi.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Latvijas Tiesībsarga birojs šonedēļ vērsa uzmanību, ka pašlaik 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.
