LDz atjaunojis 1925.gadā ražotu pasažieru vagonu. FOTO

Vienīgā starpkaru Latvijas nozīmīgās vagonbūves nozares saglabātā vagona atjaunošana Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, aizsākās ar izpēti jau 1994.gadā un tikai 2010.gada nogalē sākās darbi. Tie prasīja izcilu meistaru profesionalitāti, erudīciju un pieredzi, kā arī pacietīgu muzeja darbinieku pētniecības darbu, jo vagona atjaunošanas pamatā bija tikai apraksts un dažas fotogrāfijas.

Pašlaik Latvijā iespējama vagonbūves nozares atdzimšana, tāpēc Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs Rīgā Uzvaras bulv. 2A līdz ar III klases pasažieru vagona atklāšanas svētkiem rīko paneļdiskusiju par šo tēmu. Tajā eksperti un transporta jomas pētnieki centīsies noskaidrot, ko, kad un kāpēc Latvijā ir ražojuši, un vai tam ir paredzams turpinājums.

Paneļdiskusiju vadīs LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs, savukārt atbildes meklēs:

Toms Altbergs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākais ekspozīciju un izstāžu kurators, vairāku grāmatu autors, Vagonbūves pirmsākumi un to tradīciju turpinājums starpkaru Latvijā;

Edvīns Liepiņš, Rīgas automobiļu vēstures pētnieks, vairāku grāmatu autors, Vagonbūves uzņēmumu loma automobiļu ražošanā;

Pāvels Sitņikovs, bijušais RVR konstruktors, transporta nozares speciālists, Vagonbūves attīstības tendences Latvijā pēc Otrā pasaules kara un mūsdienās;

Vadims Faļkovs, žurnālists, transporta nozares pētnieks, Rīgas domes deputāts, Ko Latvijas pasažieru pārvadājumiem vajag šodien un vai to var uzbūvēt Latvijā?

Fjodors Mihailovs, SIA LDz Ritošā sastāva servisa Tehnisko projektu un mārketinga daļas vadītājs, Kravas vagonu ražošanas iespējas Latvijā.

Paneļdiskusijas internettiešraidi varēs vērot www.ldz.lv

Pasākuma laikā pirmizrādi piedzīvos režisora G.Graiksta Vides filmu studijā veidotā īsfilma Feniks K – 3041 par atjaunotā vagona likteni. Vagons durvis apmeklētājiem vērs ar muzikāli teatrālu uzvedumu un noslēgumā ik viens tiks aicināts nosūtīt īpašo III klases pasažieru vagona atklāšanas dienas pastkarti.

Līdz Pirmā pasaules kara sākumam Rīgā strādāja divi vagonbūves uzņēmumi, kuru kopējais produkcijas apjoms lēšams ap 120 tūkstošiem uzbūvētu vagonu.  Ar pasažieru vagoniem tika nodrošināts ne tikai cariskās Krievijas dzelzceļš, bet arī Itālijas dzelzceļi, savukārt Rīga, Maskava un Petrograda – ar tramvajiem.

1923. gadā, atdzimstot Rīgas Feniksam, vagonbūves tradīcija Latvijā tika turpināta. Gan Latvijas dzelzceļu, gan Lietuvas un PSRS dzelzceļu vajadzībām līdz 1936. gadam AS Fenikss atkal ražoja vagonus. Vēlāk vagonbūve tika turpināta AS Vairogs un pēc kara Rīgas vagonu rūpnīcā – RVR. Padomju laikā ar elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem tika apgādātas teju visas „brālīgās” padomju republikas, kā arī Bulgārija, Dienvidslāvija un Kuba.

Karlīna Timofejeva, Foto: Publicitātes