Pētījums: jaunieši domā, ka vecākie kolēģi nespēj apgūt jaunas lietas
Jauni cilvēki domā, ka gados vecākie kolēģi sliktāk apgūst jaunas lietas, taču atšķirības starp gados jauniem cilvēkiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem nav tik būtiskas, kā sākotnēji varētu likties, trešdien, prezentējot pētījumu par paaudžu vērtībām, atzina Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Austers.
Vienlaikus gan profesors norādīja, ka, gadiem ejot, cilvēki objektīvu iemeslu dēļ paliek mierīgāki un vairāk tendēti uz tradīcijām un drošību.
"Ne visam, ko jaunībā sakām, arī vecumā piekrītam," teica Austers un uzsvēra, ka gados jauni cilvēki bieži vien pārspīlē to, kas notiek ar cilvēku pirmspensijas vecumā, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst to, ko darījuši jaunībā.
"Gados jauni cilvēki domā, ka vecāki darbinieki nespēj tik ātri apgūt jaunas lietas, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki uzskata, ka viņi strādā rūpīgāk, ar augstāku atbildības izjūtu un punktualitāti. Un, kas ir ne mazāk svarīgi – viņuprāt, nekur nav pazudusi enerģija," teica Austers.
Pētījums arī parādījis, ka vecākiem darbiniekiem ir labākas prasmes, veidojot attiecības un risinot konfliktus, nekā jauniem darbiniekiem. Gados jauni darbinieki uzskata, ka vecākiem kolēģiem nav tik svarīga sevis lutināšana, jaunas izjūtas un jaunu mērķu izvirzīšana, lai gan tas nav taisnība.
Bieži vien tiek uzskatīts – ja esi jauns, tev šķiet, ka tehniskās zināšanas, gadiem ejot, pieaug mazāk nekā tad, ja esi jau darbinieks gados.
Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka cilvēkiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kas ir gados jauns cilvēks, vidējā vecumā un cilvēks gados. Pētījumā respondentu vidējais vecums, kuri sevi uzskatījuši par gados jauniem, ir 27 gadi, vidēja vecuma cilvēkiem – 41, bet sevi par cilvēkiem gados norādījušas personas, kuru vidējais vecums ir 56 gadi.
Vienotas definīcijas par to, kas ir gados jauns cilvēks un kāds ir aptuvenais vecums, kad perona uzskatāma par vecu, neesot. Tas ir atkarīgs arī no valsts un tās attīstības līmeņa.
