Miljonāru cīņas! Zaharjins: Lipmans melo iedzīvošanās interesēs

Zaharjins apgalvojis, ka pašreizējai uzņēmuma vadībai neesot skaidrs, kāpēc Ekonomikas policija veica kratīšanu pie viņa, citiem darbiniekiem un uzņēmumā. Kad pagājušā gada septembrī tika sākta kriminālizmeklēšana un uzņēmumā ieradušies Ekonomikas policijas izmeklētāji, pēc viņu pieprasījuma esot sniegta "absolūti visa viņu pieprasītā informācija pilnā apjomā".

"Pēc tam uz nopratināšanu Rīgā tika saukta uzņēmuma vadība, ieskaitot galveno ekonomistu, galveno grāmatvedi, sagādes un mārketinga daļu priekšniekus, citus speciālistus. Pēdējais šā gada 3.janvārī uz nopratināšanu bija izsaukts uzņēmuma direktors. Visi, kas tika izsaukti uz nopratināšanām, uz tām ieradās un sniedza informāciju. Pēc tam no 3.janvāra līdz pat 14.maijam nekādus papildu jautājumus, nekādu papildu informāciju Ekonomikas policija nepieprasīja. Tāpēc tas, kas notika 14.maijā, nevienam no mums absolūti nav saprotams. Mēs neviens nekur nebraucam ārā no valsts, mēs turpinām strādāt rūpnīcā. Rūpnīcā ir ļoti smaga situācija, kas turpinās no pagājušā gada. Tā neradās vakar, tā neradās šodien, tā neradās divus mēnešus atpakaļ," sacījis uzņēmējs.

Pēc kratīšanām Zaharjinam kļuvis slikti ar sirdi un viņš ievietots slimnīcā. "Ar mani tas notika nākamajā dienā pēc kratīšanām, kas tika veiktas uzņēmuma vadības darba un dzīves vietās. Tajā skaitā pie manis. Manā mājā un pēc tam arī vasarnīcā ārpus pilsētas. Arī darba kabinetā. Nākamajā dienā man kļuva slikti un es nonācu slimnīcā."

Zaharjins paudis viedokli, ka kriminālizmeklēšanas vēršana pret uzņēmumu ir netaisnīga, jo LM neesot izsaimniekots, bet problēmas esot metalurģijas nozares krīzes sekas. "Šodien ne ar vienu vārdu netiek pieminēta tā krīze, burtiski nozares sabrukums, kas ir noticis visā Eiropas metalurģijas sektorā. It kā tā nebūtu. It kā būtu kaut kādas vietējas LM problēmas, it kā nozares krīzes visā pasaulē nebūtu, it kā tas nebūtu ar to saistīts. Vai tiešām kaut vienā valstī, kur pastāv metalurģijas nozare, to valdības tāpat attiecas pret šo valstu metalurģijas uzņēmumiem kā Latvijas valstī? Vai tiešām tādus valsts ierēdņu komentārus par savām metalurģijas rūpnīcām dzird citās valstīs?" sašutis bijis LM akcionārs.

Lipmans nekad nav ievērojis ētikas normas

Lipmanam Zaharjins pārmetis to, ka laikā, kad 2010.gadā atjaunota LM ražotne, viņš "sēdējis malā". Šis "kungs nekad nav ievērojis nekādas ētikas normas. Sen pārkāpis visas morāles robežas. Viss negatīvais PR, kas ir vērsts pret LM, viennozīmīgi ir viņa iniciatīva. Uzrakstot iesniegumu Ekonomikas policijā, viņš grāva pats sava uzņēmuma reputāciju. Pasaules praksē to uzskatītu par nonsensu akcionāra rīcībā attiecībā pret savu uzņēmumu. Visas viņa rīcības ir bijušas vērstas uz to, lai nomelnotu akciju sabiedrību un rūpnīcas LM vadību. Bet es gribu jautāt jums tieši sejā, kur jūs, Lipmana kungs, bijāt, kad tika atjaunota rūpnīca, kad cilvēki naktis pavadīja rūpnīcā un cēla jauno LM? Jūs te nebijāt! Lūk, kad rūpnīca jau bija rekonstruēta, tad gan jūsu ļaunā skaudība izpaudās visā šajā negatīvās informācijas straumē, ko jūs gāžat uz cilvēkiem, kuri strādāja un visu to radīja. Nemaz netaisos «gludināt stūrus», jums nav pat elementāra kārtīguma sajūtas pret cilvēkiem, kas strādā rūpnīcā. Jūs melojat iedzīvošanās interesēs!" Lipmanu pēlis Zaharjins.

Pēc uzņēmēja vārdiem, metāllūžņu tirgotājs "Tolmets" vienmēr esot izmantojusi Lipmanu, lai lobētu savas intereses. "Un es uzsveru tieši šo vārdu - "izmantojusi". Tas ir klasisks reiderisma scenārijs," piebildis Zaharjins.

"Taču esiet mierīgs, mēs arī šo triecienu izturēsim, es noteikti. Iziešu no slimnīcas un turpināšu darbu - rūpnīcas interesēs. Jo es, atšķirībā no viena otra, esmu visu savu dzīvi veltījis šai rūpnīcai," sacījis Zaharjins.

Vēl laikrakstam "Diena" Sergejs Zaharjins iztecies, ka LM glābšana ir valsts rokās, bet runas par investoru, kas dienas laikā varētu atjaunot uzņēmuma darbību, ir pilnīgas muļķības.

Zaharjins problēmas uzņēmumā skaidrojis ar plašo krīzi metalurģijas nozarē, vairs nevēršot lielāko kritiku pret elektroenerģijas cenām Latvijā. "Mums - tāpat kā visiem metalurgiem - tas bija pilnīgi negaidīti, ka 2012.gadā metalurģijas tirgus pasaulē nobruka vēl vairāk un krīze kļuva vēl dziļāka. Un tas, īpaši pie mums, bija saistīts ar krīzi būvniecības nozarē. Uzņēmuma galvenā produkcija ir tērauda armatūra, kas tiek izmantota dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanā. Tāpēc mēs esam cieši piesieti būvniecības nozarei pasaulē. Un mums par nelaimi, it īpaši 2012.gada otrajā pusgadā, būvniecības nozares kritums pasaulē vēl vairāk paātrinājās," sacījis Zaharjins.

"Mums visiem pasaules metalurģiskajiem uzņēmumiem tagad galvenais ir izdzīvošanas jautājums. Tagad ir viens jautājums - cik ilgi šī krīze turpināsies, un kas to spēs izdzīvot? Kam ir kādas iespējas, resursi? Visas metalurģiskās kompānijas vēršas pēc palīdzības pie savām valdībām, pie savām bankām. Un visas lielākās pasaules kompānijas saņēma palīdzību gan no savām valdībām, gan no bankām. Visām galvenā problēma ir pārkreditēšanās, jo problēma ir apgrozījuma līdzekļi - visiem metalurgiem. Kas spēj nodrošināt apgrozījuma līdzekļus, tas turpina strādāt. Diemžēl mums pēc jaunās rūpnīcas palaišanas kredītlīnijas bija palikušas tāda pašā apjomā, kā bija tad, kad ražojām martena krāsnīs 530 000 tonnu. Un tad bankas mums deva 23 miljonu kredītlīniju, kas bija aptuveni mūsu mēneša budžets, kas bija kaut kur 22 miljoni latu. Taču mūsu mēneša budžets pēc rekonstrukcijas izauga līdz 28 miljoniem latu, un mēs jau smakām nost, jo mums trūka tekošo līdzekļu. Taču bankas mums atteica," stāstījis LM akcionārs, "mums nebija brīvu ķīlu. Un bankas to ļoti labi saprata un redzēja. Bet naudu nedeva."

Eiropas tirgus „Liepājas metalurgam” kļuva par mazu

Zaharjins ir pārliecināts, ka LM bija un ir tirgus, taču viena lieta ir pārdot 530 000 tonnu, cita - jau 860 000 tonnu. "Tāpēc Eiropas tirgus mums kļuva par mazu. Bet ASV tirgu mums slēdza antidempinga procesa dēļ, kur, starp citu, mēs turpinām cīņu. Mēs cīnāmies šajā antidempinga procesā, un šajā gadā notiks lietas izskatīšana, lai mēs varētu atgriezties ASV tirgū. Bet pašlaik tas mums ir ciet. Tāpēc mēs bijām spiesti pārdot daļu savas produkcijas Alžīrijā, kur cenas ir neizdevīgas un zemākas nekā Eiropā. Bet mums bija nepieciešams nodrošināt jebkādu naudas plūsmu. Ja mums būtu 35 miljonu kredītlīnija, mēs pirktu lūžņus tad, kad izdevīgāk, nevis tad, kad ir nauda, un pārdotu, kad izdevīgāk, nevis tikai, lai dabūtu naudu, taču tādas kredītlīnijas mums nebija. Viss šis problēmu komplekss radīju mums milzīgus sarežģījumus," teicis uzņēmējs.

LM akcionārs uzsvēris, ka papildu slogs esot elektroenerģijas "zaļā komponente". "Mēs nekad neesam teikuši, ka OIK ir visu mūsu problēmu sakne, bet tas ir milzīgs apgrūtinājums. 2012.gadā mēs OIK dēļ samaksājām 5,8 miljonus latu, bet 2013.gadā mums ir jāmaksā jau 10 miljoni latu," sūkstījies Zaharjins, "citās Eiropas valstīs mūsu konkurentiem ir pilnīgi citi tarifi. Lielbritānijā šis OIK maksājums ir piecas reizes mazāks nekā mums. Tas, kas mums ir jāmaksā no 1.aprīļa, ir vispār nesalīdzināmi ar to, ko par "zaļo komponenti" maksā valstīs, kas ir mūsu tiešie konkurenti. Visi šie apgrūtinājumi kopā ar metāla tirgus sabrukumu pasaulē radīja situāciju, kuru mēs neizturējām. Tāpēc mēs vērsāmies pie valdības pēc palīdzības."

Taujāts, kādi ir risinājumi, lai LM atsāktu darbu, Zaharjins uzsvēris, ka ir vajadzīgi tekošie naudas līdzekļi. "Ir absolūti pareizi, ka ir izveidots kreditoru klubs, kuru koordinē "Prudentia". Tas var būt reāls LM glābiņš, jo tur ietilpst Valsts kase, "Latvenergo", banka "Citadele", "SEB", "Stemcor". Bet pats lielākais kreditors viennozīmīgi ir Valsts kase. Tāpēc uzskatu, ka LM glābšana ir valsts rokās. Tāpēc arī mēs piekritām savu akciju paketes pārdošanai kreditoru klubam par vienu latu, parādu kapitalizācijai, taču ar noteikumu, kas tiek ierakstīts līgumā, - kreditori tūlīt pat nodrošina, ka LM tūlīt pat atjauno naudas plūsmu, lai rūpnīca varētu sākt darbu. Savukārt tas, kas tiek pļāpāts caur presi, ka varētu būt investors, kas 24 stundu laikā var atjaunot rūpnīcas darbu, ir pilnīgas muļķības. Reāli, ja rūpnīca pat saņem naudu šodien, ir vajadzīgas 4 līdz 5 nedēļas, lai sāktu darbu. Jo ir nepieciešams kaut vai iepirkt izejvielas, kas nenotiek vienā dienā," teicis Zaharjins.

Kritiku esošajai LM vadībai Zaharjins uztver kā aizvainojošu. "Šodien saka, ka rūpnīcas vadība ir nespējīga. Bet kā šī "nespējīgā vadība" varēja uzbūvēt praktiski jaunu LM, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku? Taču mums nav personisku ambīciju, mēs, "vecā" rūpnīcas vadība, esam gatavi paiet malā. Bet skaidri un gaiši mums pasakiet, ko jūs redzat rūpnīcas vadībā? Kas būs tā jaunā profesionālā valde un menedžments? Redziet, mēs tiešām gribam garantijas, ka LM pastāvēs, rūpnīca būs. Esmu ieguldījis šajā rūpnīcā savu mūža darbu, bet es pārdošu jums akcijas arī par vienu latu, bet tikai ar vienu stingru nosacījumu - rakstiski līgumā garantējiet, ka LM saņems līdzekļus, lai rūpnīca varētu uzsākt darbu. Konkrēti - kad, no kā un cik. Nevis vārdus, bet garantijas," teicis uzņēmējs.