Finanšu ministre VID vadītāja amatam virza Ilzi Cīruli

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre.

Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. "VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Uz jautājumu, vai jaunā VID vadītāja varēs veidot savu komandu, ņemot vērā, ka VID notikušas rotācijas un izmaiņas personālsastāvā, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Cīrulei vispirms būs jāiepazīstas ar pašreizējo situāciju VID un personāla sastāvu. "Ja būs nepieciešamas izmaiņas personālsastāvā, Cīrule tās varēs piedāvāt," piebilda ministre.

Reizniece-Ozola sola savu atbalstu VID un Cīrulei, ja valdība viņu apstiprinās. Tāpat ministre sola nodrošināt VID vadītājai neatkarību lēmumu pieņemšanā.

"Ja es nebūtu pārliecināta par to, ka ar Cīruli varēšu sastrādāties, es viņas kandidatūru nevirzītu apstiprināšanai valdībā. Cīrule atstāja ļoti labu, profesionālu iespaidu. Es viņu vēroju arī publiskajā telpā gan intervijās, gan iepazinos ar viņas dzīves gājumu. Šķiet, ka viņa tiks galā ar VID darbu. Man patīk pieeja, ka viņai ir svarīgi iepazīties ar situāciju, pirms pieņemt straujus lēmumus. Tā kā Cīrulei ir arī arhitekta izglītība, ceru, ka viņa varēs kļūt par labu jaunā VID arhitekti," uzsvēra ministre.

Reizniece-Ozola pauda cerību, ka koalīcijas partneri atbalstīs Cīruli VID vadītājas amatā. "Koalīcijas partneri jau pauduši vēlmi tikties ar Cīruli pirms apstiprināšanas valdībā. Domāju, ka vajadzētu būt arī atbalstam valdībā. Es Cīrules kandidatūru VID vadītājas amatā virzīšu izskatīšanai jau nākamnedēļ gaidāmajā valdības sēdē, bet, ja koalīcijas partneriem būs apsvērumi par to lemt vēlāk, ieklausīsimies. Ceru, pagūsim to izdarīt nākamnedēļ," norādīja ministre.

Savukārt Cīrule žurnālistiem apliecināja, ka viņa plāno VID darbu koncentrēt uz ēnu ekonomikas apkarošanas plānā minēto uzdevumu īstenošanu un darīt visu, kas ir VID atbildības sfērā, lai pēc iespējas efektīvāk apkarotu ēnu ekonomiku.

"Tāpat jāstrādā ar VID darbiniekiem, lai izveidotu motivētu, uz rezultātiem vērstu komandu. Jāsāk arī aktīva komunikācija ar sociālajiem partneriem un uzņēmējiem, lai garantētu, ka visas viņu vēlmes tiks izskatītas un nekas nepaslīdēs garām," piebilda VID vadītāja amata kandidāte. Viņa piebilda, ka ir gatava strādāt pie nepieciešamajām iniciatīvām, lai sakārtotu būvniecības nozari, pakalpojumu sfēru un e-komerciju. "Valdība ir izstrādājusi labu plānu ar konkrētiem uzdevumiem katrai valsts iestādei," atzina Cīrule.

VID ģenerāldirektora amata kandidāte arī informēja, ka, strādājot apdrošināšanas kompānijā, viņa ir pildījusi dažādas funkcijas - sākot ar produktu un pakalpojumu izstrādi, pārdošanas organizācijas vadīšanu un finanšu daļas vadīšanu. "Es kā finanšu vadītāja pietiekami labi orientējos Latvijas nodokļu sistēmā, un man ir pieredze liela uzņēmuma pārmaiņu vadīšanā, kā arī lielas komandas vadīšanā. Uz VID centīšos pārnest labāko praksi, kāda ir privātajā sektorā," uzsvēra Cīrule.

LETA jau ziņoja, ka konkursa komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Cīruli. Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas "Eiropersonāls" speciālisti.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. "Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu," piebilda Valsts kancelejas direktors.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Iepriekš Reizniece-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka uz VID vadītāja amatu pretendēja trīs līdzvērtīgi pretendenti un viņu priecējot, ka izdevies izraudzīt vienu pretendentu.

Ministre atzinīgi novērtēja Cīrules iepriekšējo darba pieredzi, vadot lielu kolektīvu.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti - Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitātes)

Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā viņa aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa bija "Gjensidige Baltic" finanšu daļas vadītāja.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.