Nogrimušais milzenis "Costa Concordia" dodas savā pēdējā ceļojumā. Uz metāllūžņiem. FOTO

Vidusjūras salas Džiljo, kuras iedzīvotāju skaits ir nepilns tūkstotis, krastā pulcējās simtiem skatītāju, tostarp katastrofā izdzīvojušie, lai nolūkotos, kā milzīgais kuģis dodas prom no avārijas vietas vienā no pasaules vēsturē dārgākajām jūras glābšanas operācijām, kuras izmaksas sasniegs 1,5 miljardus eiro.

"Šī ir liela diena Džiljo, tomēr atslābināties varēsim vien tad, kad tas sasniegs Dženovu," Itālijas ziņu aģentūrai "Ansa" sacīja par operāciju atbildīgais eksperts Niks Slouns no Dienvidāfrikas Republikas.

Rūsējošais kuģis, kas izmēra ziņā divas reizes pārsniedz bēdīgi slaveno "Titāniku", ir novietots uz milzīgām saspiesta gaisa kamerām, kas to notur virs ūdens un atvieglo velkoņu darbu.

Plašajā operācijā ir iesaistīta 17 cilvēku apkalpe uz "Costa Concordia" klāja, desmit kuģu konvojs un divi velkoņi, kas kuģi velk ar ātrumu divi mezgli (3,7 kilometri) stundā. Sagaidāms, ka, pieturoties labvēlīgiem laikapstākļiem, "Costa Concordia" Dženovu sasniegs pēc četrām dienām.

Operācijā piedalās ūdenslīdēji, inženieri, mediķi un vides eksperti. Uz kuģa vraka ir sensori, kas kontrolēs, vai vilkšanas rezultātā nerodas plaisas, kā arī zemūdens kameras, kas palīdzēs novērot atlūzas, kas tiek izskalotas no kuģa, jo pastāv bažas par toksisku noplūžu rašanos. Savukārt peldošus objektus, piemēram, koferus un mēbeles, kas kustības rezultātā tiks izskaloti no kuģa, uztvers milzīgs tīkls, kas pievienots kuģim.

Viena no katastrofā izdzīvojušajiem Anna Dekrē no Francijas pauda cerību, ka kuģa aizvilkšana un sagriešana palīdzēs arī katastrofā cietušajiem atstāt notikumu pagātnē un turpināt savu dzīvi. Viņai līdzās bija draudzene Nikola Servela, kuras vīrs gāja bojā "Costa Concordia" avārijā.

Atvadīties no kuģa bija ieradušies vēl vairāki katastrofā izdzīvojušie no dažādām pasaules valstīm, kas otrdien piedalījās piemiņas ceremonijā, metot ziedus jūrā pie kuģa vraka.

Tiklīdz kuģa vraks būs aizvilkts no salas, tiks sākta vienīgā līdz šim neatrastā avārijas upura - oficianta no Indijas Rasela Rebello - mirstīgo atlieku meklēšana.

290 metrus garais kuģis ar 4229 cilvēkiem no 70 pasaules valstīm 2012.gada 13.janvārī uzskrēja uz klints Tirēnu jūrā pie Džiljo salas Toskānas reģionā, un katastrofā gāja bojā 32 cilvēki.

Kuģis sasvērās un sāka grimt, tādēļ daudzi pasažieri lēca ūdenī vai arī panikā slīdēja pa kuģa sāniem. Pēc tam, kad 20 mēnešus kuģis bija pavadījis ar vienu sānu ūdenī, tas pērn septembrī tika izcelts.

Kuģa kapteinis Frančesko Sketino, kas kuģi pameta, neparūpējoties par cilvēku glābšanu, pašlaik tiek tiesāts par avārijas izraisīšanu, slepkavību un kuģa pamešanu pirms evakuācijas beigām.

Vēl četri apkalpes locekļi un kuģa īpašnieces Eiropā lielākās kruīza operatorkompānijas " Costa  Crociere" vadības pārstāvis jau ir noslēguši vienošanos ar prokuratūru.

Uz lielākā Itālijā jebkad uzbūvētā pasažieru kuģa - tā garums sasniedza trīs futbola laukumu izmēru - atradās četri peldbaseini, tenisa korti, 13 bāri, kinoteātris un kazino.

Lai gan daudzi Džiljo salas iedzīvotāji pēc katastrofas sūkstījās, ka neglītais kuģa vraks bojā nelielās salas tūrisma pievilcību, trešdien raidsabiedrībai CNN daudzi atzina, ka ir skumji noskatīties kuģa aizvilkšanā, jo no vienas puses ir atvieglojums, bet no otras puses - skumjas, jo glābšanas operācija 900 cilvēku apdzīvotajā salā ienesa lielu rosību un pārmaiņas.

Daudzām kafejnīcām un bāriem bija jāpielāgo savas ēdienkartes un darba laiks apmēram 600 glābšanas operācijas dalībnieku no 29 pasaules valstīm vajadzībām. Vietējie atzīst, ka šo divu ar pusi gadu laikā glābšanas operācijas pārstāvji ir kļuvuši ļoti tuvi, viņi ir iepazīstinājuši vietējos ar savas zemes kultūru un saviem dzīvesstāstiem, bet tagad, visticamāk, vairs nekad Džiljo neatgriezīsies.

BNS, Foto: Reuters