Politologi Tuska izraudzīšanu Eiropadomes prezidenta amatam vērtē pozitīvi; Austrumeiropa būšot ieguvēja

Politologi Juris Rozenvalds un Reinis Āboltiņš pieļauj, ka Tuska izraudzīšana augstajam amatam bijis kompromisa variants.

"Iespējams, Tusku var saukt par kompromisa figūru. Viņa ievēlēšanā nostrādāja ne tikai kaut kādi Eiropas Savienības iekšējie spēki, bet arī plašāka ģeopolitiskā situācija," sacīja politologs un "Providus" pētnieks Āboltiņš. Viņaprāt, acīmredzami pasliktinoties Eiropas Savienības (ES) attiecībām ar Krieviju, viens no apsvērumiem Eiropadomes prezidenta izraudzīšanā bijis pievērst lielāku uzmanību Austrumbloka valstīm un dot lielāku teikšanu līderim, kurš tās pārstāv.

"Polija, tomēr ir viena no lielākajām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm, turklāt ar diezgan labu ekonomiku. Un tai ir bijusi vēsturiska pieredze attiecībās - kādreiz ar Padomju Savienību, tagad ar Krieviju. Tādi Tuskam varētu būt stingrāka un nepielaidīgāka pozīcija attiecībās ar ārējiem partneriem, un tas varētu palīdzēt Eiropas Savienībai veidot ar tiem attiecības nākotnē," sacīja Āboltiņš.

Arī Rozenvalds norādīja, ka lēmums apstiprināt augstajā amatā Tusku ir bijis zināms kompromiss, kas lielā mērā varētu būt saistīts ar pašreizējiem notikumiem Ukrainā un politiku iepretim Krievijai. "Domāju, ka Tuska ievēlēšana ir tāda stingrās stājas demonstrēšana attiecībā pret Ukrainā notiekošo. No otras puses, "durvis ir atstātas nedaudz vaļā", Eiropas Savienības augstās ārlietu pārstāves amatā ievēlot Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni. Viņas kandidatūra zināmā mērā tika apšaubīta - tieši dēļ pārāk draudzīgām ievirzēm attiecībā uz Krievijas politiku," sacīja Rozenvalds.

Kā līdz ar jauno ES vadību attīstīsies ģeopolitiskā situācija, Rozenvalds neprognozē, vien norāda, ka pagaidām Eiropas līderiem lielākoties bijusi raksturīga stingra retorika, aiz kuras tiešas darbības nav sekojušas.

Īpaši pozitīvi Tuska izraudzīšanu Eiropadomes prezidenta amatam vērtē politologs un Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. "Es Tuska kandidatūru vērēju kā ļoti pozitīvu, tas noteikti ir ieguvums gan Latvijai, gan Eiropai, gan pasaulei - šajā gadījumā tieši Ukrainas kontekstā tas patiešām ir liels ieguvums," teica Gobiņš.

Viņaprāt, pozitīvi vērtējams tas, ka Tuskam ir septiņu gadu pieredze premjera amatā. Gobiņš arī uzskata, ka Tuskam ir raksturīga atbildīga politika, kā arī viņš ir cilvēks ar augstu respektu un reputāciju. Polijā viņš esot pierādījis, ka nevar tērēt vairāk, nekā ir naudas, un šāda pieredze, viņaprāt, Eiropai nākšot par labu.

"Ļoti svarīgi ir arī tas, ka viņš nav bāla figūra. Viņš ir cilvēks, kam ir savs redzējums, un viņš nebaidās to pateikt," uzsvēra Gobiņš.

Ne tik pozitīvi viņš vērtē ES augstās ārlietu pārstāves amatā ievēlēto Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni. Viņaprāt, ir jāpanāk, lai Mogerīni birojā strādātu spēcīgi cilvēki, kuri saprot arī Austrumeiropas tēmas. "Tusks tās saprot, bet jautājums - kā ir ar augsto ārlietu pārstāvi? Gan pēc viņas preses konferencē teiktā, gan pēc visa iepriekšējā, ir diezgan svarīgi, lai viņai visapkārt būtu cilvēki, kuri spēj kompensēt milzīgos gan ideoloģiskos, gan pieredzes un zināšanu trūkumus. Austrumeiropas valstīm uz to ir jāuzstāj," uzskata Gobiņš.

Kā ziņots, Polijas premjerministrs Tusks ir izraudzīts Eiropadomes prezidenta amatam, bet Itālijas ārlietu ministre Mogerīni - ES augstās ārlietu pārstāves amatam, sestdien paziņoja pašreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES notiek vadības nomaiņa. Līdz ar līderu izraudzīšanos sestdien beidzas mēnešiem ilgusī stīvēšanās ap amatiem, kurus līdz šim ieņēma Rompejs un Ketrina Eštone.

Trijos augstākajos ES amatos - Eiropas Komisijas (EK) prezidenta, Eiropadomes prezidenta un ES augstā ārlietu pārstāvja amatos – ir jābūt pārstāvētiem abiem dzimumiem, konservatīvo un sociālistu vadītām galvaspilsētām, kā arī Rietumeiropai un Austrumeiropai.

LETA