Latvijai vērtīga pieredze - kā Krievijas propaganda šķeļ Kanādu
Pēdējos gados Kanādas politiskajā ainā arvien skaļāk izskan debates par Albertas provinces iespējamo atdalīšanos no Konfederācijas. Kā tas skar Latviju? Visticamāk, nekā, tomēr procesi, kas norisinās tālajā Ziemeļamerikas valstī, ir apbrīnojami līdzīgi tam, ko varam vērot arī daudz tuvāk.
Šā gada oktobrī Albertas provincē Kanādā notiks referendums, kurā iedzīvotāji paudīs savu viedokli par būtiskiem jautājumiem. Tie skar imigrācijas politiku un konstitucionālās reformas, bet šomēnes pievienojās vēl kāds temats – Albertas provinces atdalīšanās no Kanādas. Aprīlī veiktajās aptaujās šo ideju atbalstīja pat 27% iedzīvotāju, un tieši pēdējā laikā atbalsts ir būtiski pieaudzis. Jau 19. oktobrī notiks referendums, vai Albertai jāpaliek par Kanādas provinci.
Sabiedrības šķelšanās NATO valstī ir gluži kā medusmaize režīmiem, kuri aliansi uzskata par ienaidnieku Nr. 1. Skaidrs, ka aiz Albertas separātistiem dažādu dezinformācijas kampaņu izskatā neveikli slēpjas Kremļa āža kāja. Atšķirībā no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Kanāda, protams, var būt diezgan droša, ka Krievijas plānos nav to okupēt vai ievest karaspēku tās teritorijā; runa ir tikai par laivas šūpošanu. Tāpat svarīgi, ka metodes, kas strādā Kanādā, var tikt izmantotas arī citās valstīs, tostarp Latvijā. Tāpēc ir vērts aplūkot mazliet tuvāk, kādas tās ir un cik efektīvi darbojas.
Spriedze Kanādas naftas sirdī un sabiedrības šķelšanās
Situācija Albertā pašlaik ir sasniegusi kritisku punktu – 2026. gada aprīlī atbalsts provinces separātismam ir pieaudzis līdz 27%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Albertas iedzīvotāju vidū jau izsenis valda pārliecība, ka Otavas federālā valdība ekonomiski ekspluatē reģionu, ierobežojot enerģētikas sektora attīstību un netaisnīgi pārdalot nodokļu ieņēmumus. Šī, kā daudzi uzskata, ekonomiskā netaisnība kalpojusi par pamatu pilsoņu iniciatīvai savākt parakstus, lai ierosinātu konstitucionālu referendumu par neatkarību.
Pašlaik iedzīvotāju vairākums gan Albertā (aptuveni divas trešdaļas), gan pārējā Kanādā joprojām stingri iestājas par valsts teritoriālo vienotību, tomēr pētnieki brīdina par sabiedrības viļņošanos, kas aizvien pieaug, – galvenokārt tieši ārējo faktoru ietekmē. Spriežot pēc aptauju rezultātiem, daudzi kanādieši apzinās separātisma radītos draudus, taču naivi paļaujas uz to, ka politiķi situāciju pilnībā kontrolē. Šāds fonā jūtams uzticības deficīts un politiskā spriedze rada ideālu augsni ārvalstu iejaukšanās kampaņām. Manka Globālo lietu un valsts politikas skolas pētnieki ir izanalizējuši ārējos faktorus, kas “sēj vētru” Kanādas politikā.
Nevis meli, bet sagrozīta patiesība
Pētījums rāda, ka Albertas separātisma naratīvs ir kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijas valsts koordinēto dezinformācijas tīklu mērķiem Ziemeļamerikā, lai vājinātu Kanādu kā stratēģisku Ukrainas un NATO sabiedroto. Kā norāda pētnieki, operācijās tiek izmantoti gan automatizēti botu tīkli, gan viltus ziņu vietnes. Īpaši izceļas Krievijas ietekmes grupa, kas drošības aprindās pazīstama ar nosaukumu "Storm-1516". Pēc būtības tas ir analogs "Pravda" tīklam, kas darbojas Eiropā un arī Latvijā. Šis grupējums specializējas fiktīvu tīmekļa vietņu izveidē, kas maskējas par vietējiem Rietumkanādas medijiem. Viena no tādām vietnēm bija Albertaseparatist.com, kurā regulāri parādījās stāsti, ka Otava sistemātiski “izsūc” Albertas resursus un ka province atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa.
Digitālo draudu pētnieki ziņojumā uzsver šo kampaņu būtību. “Mēs redzam klasisku “atspoguļošanas” tehniku. Krievijas valsts mediji un slēptie tīkli neizgudro problēmu no jauna – viņi paņem reālas vietējās frāzes, nokaitē tās līdz maksimumam un pēc tam ar tūkstošiem viltus kontu palīdzību platformā "X" (bijušais "Twitter") un "Telegram" mākslīgi uztur šo tēmu dienas kārtībā. Mērķis ir radīt ilūziju, ka separātisms ir dominējošais sabiedrības noskaņojums.”
Atceramies, ka Latvijā virzītie naratīvi ir neizdevusies valsts un neadekvāti tēriņi armijai un Ukrainas atbalstam. Kā redzam, tēmas mainās, bet metodes ir universālas.
ASV influenceri Kremļa ruporu lomā
Tomēr ir atšķirības. Ja Kanādā Krievijas tīkli rada sākotnējo saturu un viltus ziņas, tad reālo auditorijas sasniedzamību Ziemeļamerikā nodrošina ASV labējie influenceri un "MAGA" kustības pārstāvji. Pētījumā detalizēti aprakstīts nesenais Tieslietu ministrijas izgaismotais skandāls ap uzņēmumu "Tenet Media". Šo ASV reģistrēto mediju platformu ar gandrīz desmit miljoniem dolāru slepeni finansēja Krievijas valsts kontrolētais tīkls "RT" ("Russia Today"), lai algotu populārus amerikāņu komentētājus.
Šo komentētāju video un ieraksti regulāri skāra arī Kanādas politiku, pasniedzot Albertas neatkarības centienus kā ‘”pēdējo brīvības bastionu pret Otavas tirāniju”. Dažos ekstrēmākos materiālos pat tika nopietni apspriesta ideja, ka ASV vajadzētu anektēt Albertu un uzņemt to kā 51. štatu. Pētnieki uzsver: “Šeit notiek bīstama sinerģija. Krievijas finansējums un ASV influenceru milzīgās auditorijas rada situāciju, kurā Kanādas iekšpolitiskie jautājumi tiek ierauti ASV kultūras karu epicentrā. Rezultātā Albertas iedzīvotāji patērē saturu, kas izskatās pēc neatkarīgas amerikāņu analītikas, bet patiesībā ir tiešs Maskavas stratēģisko interešu produkts.”
Mākslīgais intelekts un “slopaganda”
Papildus ideoloģiskajiem uzbrukumiem pētījumā identificēts arī komerciālais apdraudējums – tā dēvētās “satura fermas”. Tās ir finansiāli motivētas struktūras (bieži bāzētas tādās valstīs kā Ziemeļmaķedonija vai Vjetnama), kas neinteresējas par Kanādas politiku, bet vēlas nopelnīt uz reklāmas klikšķiem.
Šīs fermas izmanto lielo valodas modeļu (MI) rīkus, lai masveidā ģenerētu simtiem zemas kvalitātes, sensacionālu rakstu par Albertas un Otavas konfliktu. Pētnieki šo fenomenu dēvē par “slopaganda” (no vārdiem slop – samazgas/brāķis – un propaganda). Šie raksti tiek rakstīti, imitējot vietējo Albertas iedzīvotāju valodu un personīgos stāstus, tādējādi piesārņojot informatīvo telpu, un ir grūti atšķirt reālu viedokli no robota ģenerēta teksta.
Secinājumi un sekas
Pētījuma autori uzsver, ka šīs kampaņas rada reālu apdraudējumu valsts stabilitātei. Problēma nav tajā, ka Alberta rīt varētu atdalīties, – reālais atbalsts pilnīgai neatkarībai provincē joprojām ir salīdzinoši zems. Risks slēpjas valsts institūciju un ekonomikas graušanā.
Pētījuma noslēgumā analītiķi secina: “Ja starptautiskajā finanšu vidē – Ņujorkā, Londonā vai Tokijā – sāk dominēt viedoklis, ka Kanāda ir politiski nestabila un tās galvenais ekonomiskais dzinējspēks plāno atdalīties, tas tiešā veidā ietekmē investīciju plūsmu un valsts kredītreitingus. Ārvalstu dezinformācija nav nevainīgs troksnis internetā. Tā ir mērķtiecīga operācija, lai padarītu Kanādu vājāku, destruktīvāku un nespējīgu pieņemt lēmumus.”
Lai tam pretotos, eksperti aicina valdību nevis vienkārši bloķēt viltus vietnes, kas ir mazbūtiskas cīņā ar sekām, bet gan investēt vietējā neatkarīgā žurnālistikā un sabiedrības digitālajā izglītībā, lai iedzīvotāji paši spētu atpazīt, kad viņu reālās emocijas tiek izmantotas svešu valstu ģeopolitiskajās spēlēs.
Viegli pamanīt, ka arī Latvijā problēmu loks ir līdzīgs. Novājināti mediji, nedroša investīciju klimata radīšana un, kas zina, varbūt situācija nonāks arī līdz kādas “provinces” jeb mūsu gadījumā – novada atdalīšanās stāstam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Latvijai vērtīga pieredze – kā Krievijas propaganda šķeļ Kanādu" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
