Pēc Trampa paziņojuma par progresu sāk parādīties ASV un Irānas potenciālā darījuma detaļas
ASV prezidents Donalds Tramps pēc nedēļas nogales telefonsarunām ar Izraēlu un citiem sabiedrotajiem reģionā paziņoja, ka vienošanās ar Irānu par karu Tuvajos Austrumos, tostarp par Hormuza šauruma atvēršanu, ir "lielā mēra apspriests". Tomēr citas amatpersonas brīdināja par piesardzību – valsts sekretārs Marko Rubio norādīja, ka "ir panākts būtisks progress, bet tas vēl nav galīgs."
Darījums, kā ziņo divas reģionālas amatpersonas, paredz, ka Irāna apņemas neizstrādāt kodolieročus un atbrīvoties no augsti bagātinātā urāna krājumiem. Daļa urāna var tikt atšķaidīta, bet pārējais – nodots trešajai valstij, iespējams, Krievijai. Irānas augsti bagātinātā urāna krājums sasniedz 440,9 kg (60% tīrība), kas ir īss tehnisks solis līdz ieroču līmeņa 90%.
Hormuza šaurums tiks pakāpeniski atvērts paralēli tam, ka ASV pārtrauks Irānas ostu blokādi. ASV arī ļaus Irānai pārdot naftu ar sankciju atvieglojumiem, savukārt sankciju atvieglojumi un Irānas iesaldēto līdzekļu atbrīvošana tiks saskaņota 60 dienu laikā. Irāna apņemas attīrīt šaurumu no mīnām.
Tikmēr Irānas aģentūra "Fars" vēsta, ka Teherāna piekritusi palielināt caur Hormuzu izejošo kuģu skaitu līdz pirmskara līmenim. Taču tas nenozīmē atgriešanos pie brīvās kuģošanas, kāda pastāvēja pirms kara, piebilst aģentūra. Kanāla administrēšana un tā caurbraukšanas atļauju izsniegšana paliks Irānas rokās. Tāpēc Trampa apgalvojumi ir "nepilnīgi un neatbilst realitātei," norāda "Fars".
Darījuma projekts ietver arī kara beigas starp Izraēlu un "Hizbollah" un apņemšanos neiejaukties reģiona valstu iekšējās lietās.
Kopš ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai 28. februārī, kurā tika nogalināti augsta ranga Irānas amatpersonas, ieskaitot augstāko līderi, un kodolsarunas tika pārtrauktas, ir pagājušas 12 nedēļas. Pamiera režīms tiek ievērots kopš 7. aprīļa, taču Irānas lēmums faktiski slēgt Hormuza šaurumu radīja globālas bažas un ekonomiskās grūtības.
Izraēlas amatpersonas uztraucas, ka "Hizbollah" paliek nopietns drauds Izraēlai, un Libāna nav pietiekami sagatavota, lai to demontētu. Premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdinājis Trampu, ka Izraēla "patur brīvību rīkoties pret draudiem visās jomās, tostarp Libānā."
Pieejamie dati liecina, ka vairāk nekā 3 000 cilvēku gājuši bojā jaunākajā cīņu kārtā Libānā, un 22 Izraēlas karavīri un viens aizsardzības līgumstrādnieks gājuši bojā dienvidu Libānā, kā arī divi civiliedzīvotāji ziemeļu Izraēlā, galvenokārt no "Hizbollah" droniem.
