ASV pastiprina spiedienu uz Kubu: pasaule bažījas par iespējamu eskalāciju
Attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kubu pēdējās nedēļās kļuvušas īpaši saspringtas. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pastiprinājusi ekonomisko un politisko spiedienu uz Havanu, apgalvojot, ka Kuba rada draudus ASV nacionālajai drošībai.
Vašingtona noteikusi stingrākas sankcijas pret valsti, īstenojusi naftas blokādi un pat izvirzījusi apsūdzības slepkavībā bijušajam Kubas līderim Raulam Kastro. Tikmēr Kuba brīdina, ka ASV cenšas radīt ieganstu iespējamai militārai intervencei.
Donalds Tramps jau kopš atgriešanās Baltajā namā skaidri paudis vēlmi panākt pārmaiņas Kubas vadībā. Martā viņš izteicās, ka Kuba ir “dziļās nepatikšanās” un pieminēja iespēju par “draudzīgu pārņemšanu”. Lai gan oficiāli nav paziņots par militāras operācijas plāniem, spriedzi pastiprinājusi ASV militāro lidaparātu aktivitāte Karību reģionā. Eksperti norāda, ka ASV apzināti publisko savu izlūklidmašīnu atrašanās vietu pie Kubas robežām, lai demonstrētu spēku un pastiprinātu spiedienu uz Havanu.
Papildu satraukumu izraisīja ziņas, ka Kuba it kā varētu būt ieguvusi simtiem dronu un apspriedusi iespējamos triecienus ASV objektiem, tostarp Gvantanamo bāzei un Floridas piekrastei. Kuba šos apgalvojumus kategoriski noliedz.
Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess uzsvēra, ka valsts “nedz draud ar karu, nedz to vēlas”, vienlaikus apsūdzot Vašingtonu “krāpnieciskas lietas” veidošanā, lai attaisnotu militāru iejaukšanos. Savukārt ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Baltais nams dod priekšroku diplomātiskam risinājumam, taču piebilda, ka Trampam ir “tiesības un pienākums aizsargāt savu valsti pret jebkādiem draudiem”.
Svarīga loma konfliktā ir arī Kubas politiskajai elitei un Kastro ģimenei. Lai gan pašreizējais prezidents Migels Diass-Kanels formāli vada valsti, tieši Kastro vārds joprojām simbolizē īsto varu Kubā. Rauls Kastro, kuram ir gandrīz 95 gadi, joprojām tiek uzskatīts par ietekmīgāko figūru valsts militārajās un drošības struktūrās. Trampa administrācija īpašu uzmanību pievērsusi armijas kontrolētajam ekonomikas konglomerātam GAESA. Marko Rubio publiski paziņoja: “Kubu nekontrolē revolūcija. Kubu kontrolē GAESA — valsts valstī.”
Tikmēr ASV izvirzījusi apsūdzības Raulam Kastro saistībā ar 1996. gada incidentu, kad Kubas iznīcinātāji notrieca divas civilās lidmašīnas, kurās atradās Kubas trimdinieki no Maiami. Toreiz bojā gāja četri cilvēki, tostarp trīs ASV pilsoņi. Vašingtona uzskata, ka lidmašīnas tika notriektas starptautiskajos ūdeņos, savukārt Kuba apgalvo, ka tās pārkāpušas valsts gaisa telpu. Ja Kastro tiktu atzīts par vainīgu, viņam draudētu mūža ieslodzījums vai pat nāvessods. Kubas prezidents Diass-Kanels apsūdzības nosaucis par “politisku manevru bez juridiska pamata”.
Vienlaikus Kuba piedzīvo smagu ekonomisko un enerģētisko krīzi. ASV sankciju un naftas blokādes dēļ valstī regulāri notiek plaši elektroapgādes pārtraukumi, trūkst pārtikas, medikamentu un degvielas. Slimnīcas un skolas spiesti ierobežot darbu, bet iedzīvotāju neapmierinātība pieaug. Havanā vairākkārt notikuši protesti pret valdību. Kuba apsūdz ASV “kolektīvā sodīšanā” un pieprasa atcelt embargo. Tikmēr Ķīna un Krievija nosodījušas Vašingtonas rīcību, bet Kremlis paziņojis, ka spiediens uz Havanu “robežojas ar vardarbību”.
