Trampa administrācija aicina Ukrainu atsākt tirdzniecību ar Baltkrieviju un kālija tranzītu
ASV aicina Ukrainu un Eiropas Savienību mazināt ierobežojumus baltkrievu kālijam, cerot attālināt Minsku no Maskavas. Vašingtona mudina Kijivu mīkstināt sankcijas pret "Belaruskali".
ASV vēlas, lai Ukraina un Eiropa atvieglotu ierobežojumus baltkrievu kālijam, raksta "Bloomberg". Vašingtona uzskata, ka tas var palīdzēt uzlabot attiecības ar Aleksandra Lukašenko režīmu un attālināt Baltkrieviju no Maskavas. Pēc aģentūras datiem ASV mudina Kijivu atcelt ierobežojumus kālija mēslojuma importam no Baltkrievijas un aicina Ukrainu šo pozīciju nodot Eiropas partneriem.
Pirms pilna mēroga kara 2022. gadā Ukraina izmantoja baltkrievu kāliju iekšzemes patēriņam un nodrošināja tā tranzītu uz citām valstīm. No Ukrainas šie apjomi tika transportēti ar dzelzceļu uz Eiropas valstīm (Poliju, Ungāriju, Čehiju, Austriju, Rumāniju) un arī uz Turciju.
ASV jau ir mīkstinājušas sankcijas pret "Belaruskali" pēc politisko ieslodzīto atbrīvošanas. Taču bez Eiropas efekts ir ierobežots: tradicionālie eksporta maršruti caur Baltijas jūru ir atkarīgi no Polijas un Lietuvas, bet ES saglabā ierobežojumus baltkrievu kālijam, jo Minsks atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris apstiprināja, ka Vašingtona izdara spiedienu uz Viļņu jautājumā par tranzīta atsākšanu, taču norādīja, ka Lietuva atbalsta ES sankcijas un negrasās diskutēt par baltkrievu mēslojuma eksportu, kamēr Eiropas ierobežojumi paliek spēkā. Lietuvas nostāja ir stingra: kālija tranzīta aizliegums saistīts ar valsts drošību. ES arī pagaidām nav pazīmju, ka būtu gatava mazināt sankcijas pret Baltkrieviju.
Kijivai šis jautājums ir īpaši sensitīvs. Baltkrievija bija pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā, un Lukašenko paliek tuvākais Putina sabiedrotais, tādēļ mēģinājums atjaunot baltkrievu kālija tranzītu uz Eiropu izskatās problemātisks.
