"Kijiva trīs dienās," bet paši slēpjas būrī: soctīklos nesaudzīgi izsmej Krievijas "diženo" Uzvaras dienas parādi

Šādu mīmi kļuvuši par sociālo mediju lietotāju vizuālu komentāru par to, ka viens no Krievijas galvenajiem valsts rituāliem šogad notiek pastiprinātu drošības bažu un dronu draudu ēnā.

Šādu reakciju pastiprina arī faktiskais fons. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka šogad 9. maija parādē Maskavas Sarkanajā laukumā nepiedalīsies kara tehnikas kolonna.

Sociālajos medijos šis lēmums tiek interpretēts kā simbolisks trieciens Krievijas oficiālajam vēstījumam par militāru varenību. Lietotāji ironizē, ka parāde, kas gadiem izmantota kā spēka demonstrācija, šogad pati izskatās pēc pasākuma, kuru nepieciešams aizsargāt. Bieži izmantoti paraksti "Kijiva trīs dienās", "specoperācija iet pēc plāna" un "Maskava šodien", atsaucoties uz Krievijas propagandas formulējumiem par karu Ukrainā.

Viena no redzamākajām mīmu līnijām ir Sarkanais laukums kā "aizsegta" vai "iesprostota" telpa. Attēlos virs laukuma savilkts tīkls, Ļeņina mauzolejs ievietots būrim līdzīgā konstrukcijā, bet Kremlis attēlots kā objekts, kas jāpasargā no droniem. Daļa šo attēlu nav dokumentālas liecības - tie ir manipulēti, mākslīgi ģenerēti vai acīmredzami veidoti kā satīra. Tomēr to popularitāte rāda, ka digitālajā vidē Krievijas 9. maija simbolika arvien biežāk tiek nolasīta kā ievainojamības, nevis varenības zīme.

Dronu tēma nav nejauša. Ukrainas karā pretdronu risinājumi kļuvuši par būtisku militārās aizsardzības elementu, tostarp Ukrainā tiek izmantoti un attīstīti pretdronu tīkli aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem. Ukrainas amatpersonas arī ziņojušas par plāniem izvietot pretdronu aizsargtīklus aptuveni 600 kilometru garumā.

Šajā kontekstā mīmos drons kļūst par jaunu 9. maija simbolu. Ja agrāk Krievijas "Uzvaras dienas" vizuālajā centrā bija tanks, tad sociālo mediju ironijā tā vietu ieņem drons, tīkls un būris. Šis tēlu maiņas efekts ir vienkāršs: Krievija grib rādīt sevi kā vēsturisku uzvarētāju, bet interneta lietotāji rāda valsti, kas pati baidās no debesīm.

Citos ierakstos 9. maijs tiek dēvēts par "pobedobesije" jeb uzvaras apsēstību. Šis apzīmējums Krievijas kritiķu vidē tiek lietots, lai raksturotu padomju uzvaras piemiņas pārvēršanu agresīvā militārā kultā. Mīmos šī ideja tiek pastiprināta ar attēliem, kuros Krievijas militārā simbolika samazināta līdz groteskai estētikai - rotaļu tankiem, būriem, tīkliem un citiem pazemojošiem vizuāliem motīviem.

Īpaša loma šajā digitālajā reakcijā ir Ukrainas un proukrainiskajai sociālo mediju videi, kas kara laikā vairākkārt demonstrējusi spēju ātri pārvērst aktuālos notikumus īsos, viegli kopīgojamos vēstījumos. Arī šoreiz par mīmu materiālu kļuvuši gan drošības pasākumi, gan militārās tehnikas neiekļaušana parādē, gan iespējamie dronu draudi.

Vienlaikus sociālo mediju reakcijas izgaismo arī riskus. Atsevišķi attēli ir mākslīgi ģenerēti vai pārveidoti, tādēļ tos nevar uztvert kā pierādījumus par konkrētiem drošības risinājumiem Maskavā. Tie drīzāk jāvērtē kā politiska satīra un informācijas kara produkts, kurā nozīme ir ne tikai faktam, bet arī emocijai, ko attēls rada.

Latvijas kontekstā 9. maija simboliskā nozīme pēdējos gados būtiski mainījusies. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsts drošības dienesti pastiprināti uzrauga ar 9. maiju saistītos riskus, tostarp sabiedrisko kārtību un iespējamus provokatīvus pasākumus. Līdz ar ierobežojumiem publiskajā telpā daļa ar 9. maiju saistītās simboliskās cīņas pārvietojas uz digitālo vidi.

Piemēram, Latvijas Krievu savienības pārstāvji sociālo tīklu platformās brīdina un izglīto sekotājus, ko nedrīkstētu vai nevajadzētu darīt 9. maijā Latvijā, lai nenopelnītu sodu, kā arī kā labāk pieminēt karā kritušos.

Tādējādi šā gada 9. maija priekšvakars sociālajos medijos rādījis plašāku pārmaiņu informācijas karā. Cīņa par vēsturi un simboliem vairs nenotiek tikai pie pieminekļiem, parādēs vai televīzijas sižetos. Tā arvien biežāk notiek īsos video, attēlos un mīmos, kuros Krievijas "Uzvaras diena" tiek parādīta nevis kā neapstrīdams varenības rituāls, bet kā aizsargāts un izsmejams propagandas pasākums.