Mali nemiernieki aicina krievu armiju aizvākties, Maskava atsakās
Krievija ceturtdien paziņojusi, ka tās spēki paliks Mali, noraidot tuaregu nemiernieku aicinājumu atstāt valsti. Krievija atbalsta Mali militāro huntu.
Pēc koordinētiem uzbrukumiem stratēģiski svarīgām huntas pozīcijām Mali tuaregu nemiernieki un islāmisti sagrābuši savā kontrolē Kidalu, Mali ziemeļos.
Krievijas Āfrikas korpusa kaujinieki, kas nosūtīti atbalstīt Mali huntu, pagājušajā nedēļas nogalē bija spiesti pilsētu pamest.
Tuaregu separātisti un ar teroristisko grupējumu "Al Qaeda" saistītie islāmisti uzbrukuši arī Mali galvaspilsētai Bamako, kur nogalināts aizsardzības ministrs Sadio Kamara, kas, kā tiek uzskatīts, aktīvi atbalstīja Mali militārās huntas saites ar Krieviju.
Azavādas atbrīvošanas frontes (FLA) koalīcijas pārstāvis trešdien, viesojoties Parīzē, ziņu aģentūrai AFP pauda pārliecību, ka Mali "režīms agrāk vai vēlāk kritīs", un aicināja Krievijas spēkus atstāt Mali.
Kremlis paziņoja, ka Krievijas klātbūtne Mali ir pamatota ar Mali varasiestāžu lūgumu un Krievijas spēki paliks Mali.
"Krievija turpinās, tostarp Mali, cīnīties pret ekstrēmismu, terorismu un citām negatīvām izpausmēm. Un tā turpinās sniegt palīdzību pašreizējām varasiestādēm," paziņoja Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Mali kopš 2012. gada atrodas dziļā drošības krīzē, ko īpaši veicinājusi ar teroristu organizācijām "Al Qaeda" un "Islāma valsts" saistītu grupējumu, kā arī vietējo noziedznieku bandu un separātistu vardarbība.
Mali hunta, tāpat kā militārās pārvaldes kaimiņvalstīs Nigērā un Burkinafaso, ir pārtraukusi saites ar bijušo koloniālo metropoli Franciju, politiski un militāri tuvinoties Maskavai.
Krievijas Āfrikas korpusa vienība, ko pārrauga Krievijas Aizsardzības ministrija, ir algotņu bandas "Vagner" pēctece.
