Eiropa ugunīgajā aplī: kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus
Eiropa joprojām ir visātrāk sasilstošais kontinents pasaulē, un klimata pārmaiņu sekas arvien skaidrāk izpaužas kā karstuma viļņi, sausums, mežu ugunsgrēki, kā arī strauja sniega un ledus segas samazināšanās.
Nesen publicētais Eiropas klimata ziņojums 2023 (European State of the Climate), ko sagatavojuši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF) un Pasaules Meteoroloģiskā organizācija (WMO), sniedz detalizētu pārskatu par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas dabu, sabiedrību un ekonomiku.
Saskaņā ar ziņojumu 2023. gadā vismaz 95 procenti Eiropas teritorijas piedzīvoja vidējo ikgadējo gaisa temperatūru, kas pārsniedza normu laika periodā no 1991. līdz 2020. gadam.
Rekordliels karstuma vilnis izpletās no Vidusjūras līdz Arktikai, Eiropas jūras ūdeņos tika reģistrēta augstākā vidējā virsmas temperatūra visā novērojumu vēsturē, un meža ugunsgrēki iznīcināja vairāk nekā miljonu hektāru zemes – lielāko platību visu mērījumu vēsturē.
Tajā pašā laikā ledāju masa samazinājās visos Eiropas ledāju reģionos, un Grenlandes ledus vairogs gada laikā zaudēja apmēram 139 gigatonnas ledus.
Saskaņā ar Vides aizsardzības aģentūras vērtējumu ziņojuma secinājumi apstiprina, ka klimata pārmaiņas ir nevis attāla un abstrakta nākotnes problēma, bet jau esoša realitāte Eiropā.
"Mēs bieži domājam, ka klimata pārmaiņas skar galvenokārt attālos reģionus, piemēram, sausuma iznīcinātu Āfriku vai Āziju, kas saskaras ar ekstremāliem karstuma viļņiem. Patiesībā mēs arī Igaunijā arvien skaidrāk redzam klimata pārmaiņu ietekmi: ziemas ir kļuvušas ievērojami siltākas, biežāk notiek karstuma viļņi, palielinās stipru lietusgāžu un vietēju plūdu risks. Mūs un mūsu tuvākos kaimiņus Somijā 2023. gadā skāra izņēmuma kārtā ilgstošs un intensīvs karstuma vilnis, kura ietekme sasniedza Polāro apli. Citiem vārdiem sakot, mainīgais klimats jau šobrīd veido mūsu dzīves un dabas vidi, un pielāgošanās tam nav nākotnes jautājums, bet šodienas nepieciešamība," sacīja Igaunijas Vides aizsardzības aģentūras direktors Taijmars Ala.
Strauja sasilšana Eiropā skaidri atspoguļojas arī mūsu tuvāko kaimiņu - Igaunijas novērojumu datos. 2023. gads kļuvis par vienu no siltākajiem gadiem Igaunijas pastāvīgo novērojumu vēsturē, un vidējā gaisa temperatūra pārsniedza vidējo rādītāju no 1991. līdz 2020. gadam par 1,6 grādiem. Gads ieņēma trešo vietu starp vissiltākajiem gadiem visu mērījumu vēsturē. Pieci vissiltākie gadi Igaunijā ir bijuši pēc 2015. gada.
Ziņojumā tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņu sekas rodas daudz tālāk par laika apstākļu parādībām, tieši ietekmējot Eiropas bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu darbību. Jūras karstuma viļņi, sausumi, meža ugunsgrēki un mainīgā nokrišņu rakstura ietekme rada spiedienu gan uz sauszemes, gan uz jūras ekosistēmām, samazinot sugu dzīvotnes un vājinot dabas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Vides aizsardzības aģentūras novērtējumi balstās uz ilgtermiņa un plašiem meteoroloģiskajiem un ekoloģiskajiem uzraudzības datiem. "Mēs uzskatām, ka klimata pārmaiņu sekas mazināšanu un dabas aizsardzību jāapsver kā vienotu kopumu, jo ilgtspējīgas ekosistēmas, piemēram, meži, mitrāji, purvi un piekrastes ekosistēmas palīdz saistīt oglekli, mazināt plūdu sekas un kopumā palielināt sabiedrības klimata noturību," saka aģentūrā.
Eiropas klimata ziņojums 2023. gadam skaidri apstiprina, ka klimata pārmaiņas jau šobrīd pārveido mūsu dabisko vidi, ekonomiku un ikdienas dzīvi, un tas skars arī Latviju.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti jau pirms vairākiem gadiem ir veikušu nozīmīgu darbu, lai novērtētu līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas Latvijā.
Pārmaiņas klimatu raksturojošos parametros, piemēram, karstuma viļņos, intensīvos nokrišņos, sausuma periodos, tiek novērotas arī Latvijā. Šī brīža ekstremālās vērtības nākotnē kļūs par normu, savukārt ekstrēmie laikapstākļi spēs radīt vēl lielākus postījumus, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publiskotā informācija.
Balstoties uz klimata pārmaiņu modeļu rezultātiem, tiek prognozēts, ka 21. gadsimta laikā gaisa temperatūra Latvijā turpinās pieaugt. Palielināsies arī atmosfēras nokrišņu daudzums. Vienīgā sezona, kurā tiek prognozēts nokrišņu daudzuma samazinājums, vai mazs pieaugums ir līdz šim mitrākais gadalaiks – vasara. Savukārt lielākais nokrišņu daudzuma pieaugums tiek prognozēts ziemā, bet samazināsies sniega sega.
Ņākotnes klimata pārmaiņu modeļu aprēķinu rezultātos prognozēts, ka 21. gadsimta beigās vidējais vēja ātrums Latvijā būs līdzīgs tam, kāds tas novērots laika posmā no 1971.–2000. gadam (3,5 m/s). Teritoriāli vērojams, ka atšķirības starp piekrastes (īpaši Baltijas atklātās jūras piekrasti) un iekšzemes reģioniem šī gadsimta laikā kļūs arvien lielākas, Liepājā gadsimta beigās gada vidējam vējam sasniedzot pat 4,6 m/s.
Lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un iespējamās sekas, ir būtiski savlaicīgi izstrādāt un ieviest uz pētījumu rezultātiem balstītus klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus visās tautsaimniecības jomās.
