Sančess izteicies par nopludinātā Pentagona e-pasta skandālu, kurā ASV rosinājušas izslēgt Spāniju no NATO

“Nav iemesla uztraukties. Mēs pildām savas saistības pret NATO,” medijam "Politico" pauda Sančess. “Spānijas valdības nostāja ir skaidra: mēs allaž sadarbosimies ar mūsu sabiedrotajiem, bet vienmēr to darīsim starptautisko tiesību ietvaros."

Premjerministrs atteicās komentēt konkrēto nopludinātā e-pasta saturu, par kuru pirmais ziņoja medijs "Reuters", uzsverot, ka viņa valdība “nekomentē e-pastus, bet gan oficiālus dokumentus un valstu paustās nostājas".

Medijs "Reuters" paudis, ka minētajā e-pastā kāda ASV amatpersona esot izklāstījusi vairākus pasākumus, ko ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu izmantot, lai sodītu NATO sabiedrotos, kurus Vašingtona uzskata par “neērtiem”, vai kuri nesniedz ASV pietiekamu atbalstu karā Irānā. 

Spānija, kas ir viena no skaļākajām Irānas konflikta pretiniecēm un valsts, kas NATO ietvaros tērē vienu no vismazākajām summām aizsardzībai, dokumentā izcelta kā kandidāte, kuru varētu pat pilnīgi izslēgt no NATO alianses. Jau ziņots, ka Trampu saniknojis Sančesa lēmums aizliegt uzbrukumiem Irānai izmantot ASV un Spānijas kopīgi pārvaldītās militārās bāzes vai Spānijas gaisa telpu. Šo iemeslu dēļ viņš aizvadītajā mēnesī draudēja pārtraukt visas tirdzniecības attiecības ar Spāniju.

Jāpiebilst, ka NATO dibināšanas līgums neparedz mehānismu, kas ļautu apturēt vai izslēgt kādu dalībvalsti no alianses. Tajā paredzēta tikai brīvprātīga izstāšanās no tās, par ko NATO jābrīdina gadu iepriekš. “Ir grūti saprast, cik nopietni šādus e-pastus uztvert — ārpus ideoloģiskas provocēšanas,” norāda bijusī NATO preses pārstāve un Karaliskā Apvienoto dienestu institūta vecākā pētniece Oana Lungesku.

Folklendu salu jautājums

Nopludinātais e-pasts arī liecina, ka Vašingtona varētu pārskatīt savu nostāju attiecībā uz Lielbritānijas pretenzijām uz Folklendu salām, reaģējot uz Apvienotās Karalistes atteikšanos iesaistīties karadarbībā Irānā. Tramps vairākkārt paudis neapmierinātību par premjerministra Kīra Stārmera lēmumu neiesaistīties konfliktā un aizvadītajā nedēļā pat izteicās, ka varētu sodīt Londonu par šo lēmumu, laužot nozīmīgu tirdzniecības vienošanos. 

Lielbritānija un Argentīna gadsimtiem ilgi strīdas par Folklendu salu suverenitāti, kas tikusi atzīta par Lielbritānijas aizjūras teritoriju. 1982. gadā Argentīna iebruka salās, izraisot 74 dienas ilgu karu, kurā uzvarēja Lielbritānija, kurai palīdzību sniedza ASV. Trampa sabiedrotais Argentīnas prezidents Havjers Milejs līdz šim ir paudis iecietību pret britu pārvaldību salās, tomēr šomēnes piemiņas pasākumā Buenosairesā viņš atkārtoti apliecināja Argentīnas pretenzijas uz Folklendu salām.