"Nāvējošās" paciņas: Pērn Eiropā konstatēts rekordliels ziņojumu skaits par bīstamām precēm
Iepirkšanās internetā jau sen kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu — pasūtīt iespējams gandrīz visu: no apģērba un kosmētikas līdz dažādiem sadzīves sīkumiem. Taču līdz ar ērtībām rodas arī jautājumi: cik drošas ir šīs preces, vai var uzticēties to sastāvam un vai pircēji aizdomājas par kaitējumu videi?
Saskaņā ar Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmas "Safety Gate" 2025. gada pārskatu bīstamo preču skaits Eiropas tirgū pieaug, un visbiežāk runa ir par ķīmisko apdraudējumu, piemēram, toksiskām vielām produktu sastāvā. Eiropā no trešajām pasaules valstīm nonākušie sejas krēmi, bērnu rotaļlietas un mobilo telefonu lādētāji apdraud pircējus vairāk nekā jebkad iepriekš. Par to liecina jaunākais Eiropas Savienības (ES) ziņojums, kurā – jau trešo gadu pēc kārtas – 2025. gadā fiksēts rekordliels brīdinājumu skaits par bīstamām precēm, vēsta "Euronews".
Sistēmā saņemto brīdinājumu skaits pieauga par 13 % un sasniedza 4671, kas ir visu laiku augstākais rādītājs. "Safety Gate” ir ES ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā, kas ļauj ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) iestādēm ātri apmainīties ar informāciju un nekavējoties rīkoties.
“Patēriņa preces ir būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, no kurienes tās nāk un kādam nolūkam paredzētas, tām jābūt drošām mūsu veselībai un videi kopumā,”, prezentējot "Safety Gate" 2025. gada ziņojumu, uzsvēra Eiropas komisārs patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos Maikls Makgrats.
Pēc viņa teiktā, strauji pieaugot e-komercijai un sūtījumu skaitam, kas Eiropas Savienībā nonāk no trešajām valstīm, efektīvas drošības sistēmas kļūst arvien nepieciešamākas.
ES ātrās apziņošanas sistēmu ieviesa 2003. gadā ar mērķi savlaicīgi identificēt bīstamas nepārtikas preces. Tās redzeslokā ir ne tikai preces, kas rada smagus riskus cilvēka veselībai – piemēram, aizrīšanos, nožņaugšanos, dzirdes vai redzes bojājumus –, bet arī apdraudējumu videi, energoresursiem un īpašumam.
Preces, kas visbiežāk nonāk "melnajā sarakstā"
Visbiežāk atklāto bīstamo preču "melnā saraksta" galvgalī nemainīgi atrodas kosmētika, rotaļlietas, kā arī elektroierīces un to aprīkojums. Visbiežāk ziņots par draudiem, kas saistīti ar bīstamām ķīmiskām vielām — tie veido 53% no visiem brīdinājumiem. Tiem seko traumu risks (14%) un aizrīšanās briesmas (9%).
Gandrīz astoņi no desmit brīdinājumiem attiecas uz skaistumkopšanas līdzekļiem, kuros atklāts butilfenilmetilpropionāls (BMHCA) – sintētiska smaržviela, kas ES ir aizliegta jau kopš 2022. gada. Iepriekš to plaši izmantoja smaržās, losjonos un dažādās mājsaimniecības precēs, līdz tika atklāts, ka šī viela var negatīvi ietekmēt reproduktīvo sistēmu un izraisīt ādas kairinājumu.
Tāpat ziņojumā arī norādīts, ka atbildīgās iestādes pirmo reizi cēlušas trauksmi par nagu lakās konstatētu vielu - trimetilbenzoildifenilfosfīna oksīdu (TPO), ko izmanto UV/LED lampās cietināmos gēla pārklājumos. Tās izmantošana ES tika aizliegta 2025. gadā, bažījoties par iespējamu kaitējumu augļa attīstībai un alerģiskām reakcijām.
Kurās valstīs atklāts visvairāk bīstamo preču?
Visvairāk bīstamās produkcijas 2025. gadā atklājusi Itālija – iesniedzot 1193 brīdinājumus. Tai seko Vācija ar 465 un Francija ar 455 gadījumiem. Zīmīgi, ka Grieķija neiesniedza nevienu paziņojumu, Rumānija – divus, bet Īslande – piecus.
"Safety Gate" sistēma fiksē arī preces izcelsmes valsti. Komisārs Makgrats vērsa uzmanību uz satraucošu faktu: gandrīz trīs ceturtdaļas brāķēto preču ES ieplūst no trešajām valstīm.
Lielākais bīstamo preču avots nemainīgi ir Ķīnas Tautas Republika – uz to attiecās 2006 no 4671 brīdinājuma. Runājot par pašu Eiropu, visvairāk bīstamo preču nākušas no Itālijas - 614 paziņojumi, bet otrajā vietā ierindojas Vācija ar 288 paziņojumiem
“Rotaļlietas, ar kurām bērni var aizrīties, kosmētika, kas izraisa izsitumus, vai lādētāji, kas var aizdegties, joprojām nonāk Eiropā, bieži vien caur Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības platformām, kur faktiski piegādes ķēdē nav neviena atbildīgā," sašutumu neslēpa Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) ģenerāldirektors Agustins Reina. Viņš piebilda, ka, lai patērētājus tiešām aizsargātu, tiešsaistes tirdzniecības platformām jāuzņemas atbildība un jāgarantē produktu drošība tajos gadījumos, kad to nedara neviens cits.
Kā sistēma darbojas?
Ātrās apziņošanas sistēma "Safety Gate" saņem ziņojumus no valstu atbildīgajām iestādēm, kuras savos tirgos konstatējušas bīstamas preces. Informāciju var iesniegt gan paši uzņēmēji, gan ikviens iedzīvotājs – izmantojot speciālu portālu "Consumer Safety Gateway".
Pēc tam Eiropas Komisija šos datus rūpīgi pārbauda un izziņo citām dalībvalstīm, kuras nekavējoties sāk attiecīgo preču "medības" savos nacionālajos tirgos. Kad informācija ir apstiprināta, tā tiek publicēta "Safety Gate" portālā. Portālā ievietotā informācija ir brīvi pieejama ikvienam. Tomēr patērētāju aizstāvji brīdina, ka reģistrētie paziņojumi atspoguļo tikai aisberga redzamo daļu, jo atbildīgajām iestādēm fiziski nav pa spēkam izkontrolēt absolūti katru preci, kas nonāk ES tirgū.
"Balstoties tikai uz šo statistiku, mēs nevaram izdarīt viennozīmīgus secinājumus par to, vai vispārējais preču drošības līmenis ir samazinājies, vai arī pieaugošais paziņojumu skaits liecina par stingrāku kontroli dalībvalstīs un efektīvāku uzraudzības sistēmu,” uzsver patērētāju organizācija.
