“Es neredzu, ka ASV pamestu NATO” - pēc Trampa vārdiem Rute mēģina nomierināt Eiropu
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute noraidījis pieņēmumus, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) grasās izstāties no NATO alianses.
“Es neredzu, ka ASV pamestu NATO,” sacīja Rute intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt”.
NATO vadītājs norādīja, ka viņš neapšauba arī ASV turpmāko kodolaizsardzības garantiju Eiropai. “Amerikas kodollietussargs ir galvenā drošības garantija šeit, Eiropā. Un esmu pārliecināts, ka tas tā arī paliks,” sacīja Rute.
ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie asie izteikumi par NATO radījuši bažas, ka Vašingtona varētu izstāties no 32 valstu transatlantiskās alianses.
Jautāts, vai pēc kara ar Irānu viņš pārskatītu ASV dalību NATO, Tramps Lielbritānijas laikrakstam “The Telegraph” atbildēja: “Ak jā, es teiktu, ka tas ir vairāk nekā pārskatāms. Mani NATO nekad nepārliecināja. Es vienmēr zināju, ka tas ir papīra tīģeris, un arī [Krievijas diktators Vladimirs] Putins to zina.”
Lai ASV prezidents varētu izvest valsti no NATO, viņam būtu nepieciešams divu trešdaļu Senāta vairākuma apstiprinājums — scenārijs, ko uzskata par ļoti maz ticamu.
“Prezidents Tramps ir skaidri vīlies dažās NATO dalībvalstīs,” pauda Rute, piebilstot, ka “es saprotu viņa neapmierinātību”.
Šie izteikumi sasaucas ar to, ko Rute teica pēc tikšanās ar Trampu Baltajā namā pagājušajā nedēļā, pēc divu nedēļu pamiera starp ASV un Irānu. “Viņš ir acīmredzami vīlies daudzos NATO sabiedrotajos, un es varu saprast viņa viedokli,” toreiz ASV telekanālam CNN sacīja NATO vadītājs.
“Tā bija ļoti atklāta, ļoti tieša saruna, bet arī saruna starp diviem labiem draugiem,” piebilda Rute, kuru mēdz dēvēt par “Trampa čukstētāju”.
Pēc tikšanās Tramps platformā “Truth Social” rakstīja: “NATO nebija tur, kad mums viņus vajadzēja, un viņu tur nebūs, ja mums viņus vajadzēs atkal. Atcerieties Grenlandi, to lielo, slikti pārvaldīto ledus gabalu!"
Tramps jau sen ir NATO kritiķis, un savas pirmās prezidentūras laikā viņš bija licis noprast, ka viņam vienpersoniski ir tiesības izstāties no alianses. Taču 2023. gadā Kongress pieņēma likumu, kas liedz jebkuram ASV prezidentam izvest valsti no NATO bez Kongresa piekrišanas.
Galvenais pienākums, ko uzņemas 32 NATO dalībvalstis, ir savstarpējās aizsardzības princips — uzbrukums vienai valstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Līdz šim tas aktivizēts tikai vienu reizi — 2001. gadā, lai atbalstītu Savienotās Valstis pēc 11. septembra teroraktiem.
Neraugoties uz to, Tramps kara laikā pret Irānu ir sūdzējies, ka NATO ir parādījusi — krīzes brīdī tā nestāvēs ASV līdzās.
Rute “Die Welt” sacīja, ka tikšanās laikā ar Trampu 8. aprīlī viņam bijusi iespēja pārrunāt arī priekšrocības, ko Vašingtonai sniedz alianse. “Eiropa vēlas uzņemties lielāku lomu NATO. Tās ir labas ziņas. Tā ir attīstība no neveselīgas atkarības uz transatlantisku aliansi, kas balstīta īstā partnerībā,” sacīja Rute.
NATO vadītājs norādīja, ka eiropieši un kanādieši jau tagad ievērojami palielina savus centienus. “Vācija šajā ziņā rāda piemēru daudziem sabiedrotajiem.”
Viņš piebilda, ka ir pārliecināts — ja šī tendence turpināsies, transatlantiskā alianse kļūs stiprāka. “Un stiprāka NATO nozīmē drošāku pasauli mums visiem.”
