Kiprā valda panika un tūristi masveidā pamet salu? Tur dzīvojošā latviete atklāj visu, kā ir patiesībā
Pēc medijos izskanējušās informācijas par paniku Kiprā, ar portālu Jauns.lv sazinājās tur jau 18 gadus dzīvojošā latviete Evita.
Šā gada 2. aprīlī Jauns.lv vēstīja, ka Kiprā valda panika un tūristi masveidā pamet salu. Ārvalstu medijos izskanēja informācija, ka sākoties piektajai kara nedēļai Irānā un tuvojoties Lieldienu brīvdienām, tūristi sākuši atcelt savus atvaļinājumus Kiprā.
Publicētajās fotogrāfijās it kā redzamas tukšas pludmales un ielas vietās, kas parasti ir pārpildītas, tostarp Limasolā un Protarasā, kamēr viesnīcu rezervāciju skaits Vidusjūras salā ir samazinājies par četrdesmit procentiem.
ASV un Izraēlas kopīgo uzbrukumu Irānai sākums 28. februārī sakrita ar Kipras tūrisma nozares atjaunošanos pēc ziemas pārtraukuma. Divas dienas vēlāk Irāna veica virkni prettriecienu, kas izraisīja tūrisma rezervāciju atcelšanas vilni, rakstīja "Express".
Kiprā dzīvojošā latviete ar Jauns.lv starpniecību vēlējās komentēt šo informāciju un pastāstīt, kā viss notika patiesībā.
"Rakstu jums, lai kaut nedaudz mazinātu Latvijas un ārzemju medijos izskanējušo dezinformāciju par Kipru.
Dzīvoju šeit jau 18 gadus un rūpīgi sekoju ikdienas norisēm, un pēdējā laikā arī politiskajiem notikumiem, jo gribot negribot, mūs kā Tuvo Austrumu kaimiņus tieši skar Tuvajos Austrumos notiekošais.
Tāpēc mazliet pastāstīšu par to, kas notiek Kiprā un kādas sekas izjūtamas šajā tūristiskajā valstī pēc drona trieciena Karalisko gaisa spēku bāzei Akrotiri.
Akrotiri ir pussala Limasolas reģionā, kura, Kiprai 1960. gada iegūstot neatkarību no Lielbritānijas, pec īpašas vienošanās kopā ar "Dhekeleia" armijas bāzi, tika pasludinātas par suverēnām, Lielbritānijai piederošām teritorijām armijas vajadzībām.
Šī vieta ir stratēģiski svarīga gan NATO (Kipra nav NATO dalībvalsts), gan Eiropas Savienībai (Kipra ir ES dalībvalsts no 2004. gada), gan Lielbritānijai, galvenokārt, sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo no bāzes ir iespējams gan novērot, gan ātri sasniegt Tuvo Austrumu valstis.
Šāda militāro bāzu lokācija Kipras teritorijā Kiprai ir gan izdevīga, gan kā neseno notikumu rezultātā izrādījās, arī valsts apdraudējums, jo tā nav no valsts atrauta teritorija.
1. martā Akrotiri teritorijā ar Irānā ražotu "Shahed" tipa dronu, kas domājams, tika palaists no Libānas "Hesbollah" grupējuma, tika nodarīti minimāli kaitējumi angāram, kurā tika uzglabāta Amerikas Savienotajās Valstīs ražota izlūklidmašīna U-2, kas tika izmantota izlūkmisijās ar nosaukumu "Operācija-Olīvu raža".
Tajā pat laikā Amerika bija lūgusi izmantot sava karaspēka vajadzībām Akrotiri militāro bāzi, kas pateicoties iepriekš minētā drona dēļ un paldies, dievam tā arī nenotika, jo valstī sākās panika, valdība nebija gatavojusies, ka tik viegli var tikt apdraudēta, un par spīti ģeogrāfiskajai lokācijai, nebija gatava krīzes situācijām.
Uz dažām dienām Akrotiri ciema iedzīvotājiem tika ieteikts evakuēties no dzīvesvietām, tika slēgtas skolas apkārtne. Bija neziņa, kas notiks, tāpat arī valdībai nācās saprast, ka nekas nav darīts ne šādu situāciju novēršanai, ne ir organizējusi jebko, kas palīdzētu tautai saprast, kā reaģēt un ko sagaidīt no pašas valdības.
Uz īsu brīdi tika slēgtas lidostas un pārbaudītas sirēnas krīzes situācijām, izmēģināts, vai katra valstī reģistrētā persona saņem īsziņu krīzes situācijā, skolās notika mācības šoreiz nevis zemestrīču, bet gan militārā apdraudējuma gadījumam, bet pec trīs dienām viss norima, tirdzniecības centros atkal kūsāja rosība, dzīve turpinajās kā ierasts.
Jāsaka, ka valsts prezidentam (Niks Hristodulidis) ir labas attiecības ar lielāko daļu valstu, tai skaitā arī ar Irānu. Prezidents savu diplomātisko karjeru sāka veidot 1999. gadā kā Kipras diplomātiskais pārstāvis Lielbritānijā, Grieķijā, un vēlāk arī Eiropas Savienības institūcijās, un pirms savas prezidentūras arī veiksmīgi darbojies kā Kipras ārlietu ministrs. Tāpēc šajā krīzes situācijā, kurā Kipra nonāca, nekavējoties tika izsaukti Irānas diplomātiskie parstāvji, kuri apstiprināja, ka Kipra nav Irānas mērķis.
8. martā Kiprā ieradās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis, pēc kuru vizītes visos pasaules medijos aktuālās ziņās bija redzamas fotogrāfijas ar Francijas prezidentu, kurš paziņoja, ka brīdī, kad uzbruka Kiprai, tika uzbrukts visai Eiropai.
Francija, Grieķija un Lielbritānija palīdzēja un vēl joprojām palīdz Kiprai ar pretgaisa aizsardzības sistēmu, izlūklidmašīnām, tāpat arī nekavējoties tika mobilizēti labākie britu militārie spēki un nosūtīti uz Kipru.
Britu spēku ģenerālis Kiprā Toms Bevicks 2. aprīlī informēja BBC, ka "britu bāzes Kiprā ir aizsargātākas labāk kā jebkad", vēlāk precizējot, ka par to rūpējas britu militārie profesionāļi, kuru rīcībā šobrīd ir 5 helikoperi, un 16 iznīcinātāji, un tam papildus krasta teritorijas apsargāšanai Kipras ūdeņos strādā britu kara kuģi.
Šķiet, ka Kipras vārds pēdējā mēneša laikā ir izskanējis visā pasaulē, bet šī lielā publicitāte viena drona dēļ Kiprai kā tūristiskajai valstij neko labu nav devusi.
Pagājušajā gadā Kipra uzņēma 4.5 miljonus tūristu. Šeit pamattūrisma sezona ir no aprīļa līdz oktobra beigām, kas nozīmē, ka tūrisma nozarē nodarbinātie šos ziemas mēnešus bija saņēmuši bezdarbnieku pabalstu no valdības līdz sāktos jauna sezona, taču izskatās, ka šis gads ir sācies savādāk...
Tūrisma un ceļojumu asociācijas prezidents informē, ka marta sakumā tika atceltas 30 līdz 40% rezervācijas, bet pašlaik situācija sāk uzlaboties. Lidostas darbojas ar pilnu jaudu, dažas valstis, tai skaitā arī Latvija ir pievienojusi papildreisus.
Mūsu dzīve rit pilnā sparā un beidzot arī lietus sezona ir garām. Gaidām jūs Kiprā, lai izbaudītu sauli, jūru, gardos ēdienus un kipriešu viesmīlību."
