Putins ieceļ Ļvovu-Belovu par Bērnu aizsardzības fonda vadītāju. Abu aresta orderi Starptautiskā krimināltiesa izdevusi par kara noziegumiem pret bērniem
Krievijas diktators Vladimirs Putins bērnu tiesību aizsardzības ombudi Mariju Ļvovu-Belovu iecēlis par Bērnu aizsardzības fonda vadītāju. Rīkojums stājies spēkā 14. aprīlī. Starptautiskā krimināltiesa 2023. gada 17.martā izdeva abu aresta orderus, apsūdzot viņus bērnu deportācijā no sagrābtajām Ukrainas teritorijām.
Starptautiskā krimināltiesa (SKT), balstoties starptautisko tiesību normās, ukraiņu bērnu izvešanu no okupētajām teritorijām uzskata par kara noziegumu. Krievija uz to atbildēja, izsludinot meklēšanā pašus SKT tiesnešus, bet odiozais eksprezidents Dmitrijs Medvedevs draudējis nogalināt visus SKT tiesnešus, ja kāda valsts uzdrīkstēsies arestēt Putinu.
2025. gada decembrī Maskavas tiesa aizmuguriski piesprieda ilgus cietumsodus deviņiem SKT pārstāvjiem, atriebjoties par šīs tiesas savulaik izdoto Krievijas diktatora Vladimira Putina aresta orderi. SKT prokuroram Karimam Hanam piespriests 15 gadu ieslodzījums par to, ka viņš pieprasījis “Krievijas pilsoņu absolūti nelikumīgos aresta orderus”. Pirmie deviņi gadi viņam būs jāsēž cietumā, bet atlikušais laiks stingra režīma kolonijā. No trīsarpus līdz 15 gadu ieslodzījums piespriests vēl astoņiem SKT darbiniekiem — Krievijas “tiesībsargu” nežēlastībā kritusi tiesas prezidente Tomoko Akane un viņas priekštecis Pjotrs Jozefs Hofmaņskis, pirmais viceprezidents Rosario Salvatore Aitala, otrā viceprezidente Reine Alapini-Gansu un vēl četras personas. Visi izsludināti starptautiskajā meklēšanā.
Jāpiebilst, ka SKT meklētā Krievijas bērnu ombude un daudzbērnu mamma Ļvova-Belova 2024. gada septembrī apprecēja propagandas kanāla "Carjgrad" dibinātāju, "pareizticīgo oligarhu" Konstantīnu Malofejevu. Viņu uzskata par vienu no "krievu pasaules" atbalstītājiem, kurš finansējis separātistus Ukrainas dienvidaustrumu Donbasa reģionā un kurš kopš 2014. gada ir iekļauts Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos. Pirms tam Ļvova-Belova pameta savu vīru, mācītāju Pāvelu Kogeļmanu, ar kuru 18 gadu laulībā piedzima pieci bērni, vēl četri tika legāli adoptēti, bet jau pēc Krievijas invāzijas Ukrainā viņa 2023. gadā "adoptēja" 17 gadus veco Filipu Golovņu, kuru pirms tam izveda no krievu okupantu nopostītās Mariupoles. Savukārt šķirtais Malofejevs ir triju bērnu tēvs.
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā Ļvova-Belova nodarbojās ar bērnu deportēšanu no sagrābtajām teritorijām un viņu aizvešanu uz Krieviju un piespiedu adopciju svešās ģimenēs, par to nokļūstot Rietumu sankciju sarakstos. Savukārt Malofejevs šomēnes aicināja Ukrainai uzmest kodolbumbu, lai "mēneša" laikā beigtos jau piekto gadu ilgstošā "speciālā militārā operācija".
Pēdējos gadu laikā Krievija saskārusies ar vairāku savu "slaveno" pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, bēdīgi slavenais ieroču tirgonis Viktors Buts tika arestēts pēc ASV pieprasījuma, 2011.gadā tika atzīts par vainīgu ieroču kontrabandā un izcieta 25 gadu cietumsodu. 2022.gada nogalē Krievija viņu atguva apmaiņā pret ieslodzīto ASV basketbolisti Britniju Graineri. Vēl 2024. gada vēsturiskā ieslodzīto apmaiņā Krievija izlaida vairākus politieslodzītos, pretī saņemot ārzemēs sodu izcietošos spiegus un Vācijā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu, bet pēdējā laikā ažiotāžu izraisījusi krievu arheologa Aleksandra Butjagina arests Polijā, kura izdošanu vēlas panākt Ukraina.
Advokāts Dmitrijs Zahvatovs izdevumam "Vot tak" pieļāva iespēju, ka likums paredzēts tieši Putina un viņa tuvāko cilvēku aizsardzībai no iespējamā aresta riska ārzemēs. "Likuma autori vēlas it kā uzsvērt, ka atbildot uz starptautiskās krimināltiesību likumdošanas piemērošanu pret vieniem vai citiem Krievijas pilsoņiem var tikt izmantoti tās bruņotie spēki," viņš sacīja.
