Rietumvalstu sankcijas Krievijai rada simtiem miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus

SAB publiskais ziņojums par rietumvalstu sankciju radītajiem zaudējumiem Krievijai liecina, ka, lai arī Krievija publiski pauž vēstījumu, ka tā veiksmīgi tiek galā ar rietumvalstu sankciju radīto ietekmi, Krievijas institūciju nepubliski aprēķini apstiprina, ka sankcijas rada un turpinās radīt Krievijai vairākus simtus miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus.

SAB direktors Egils Zviedris norāda, ka ziņojumā SAB izmantojis operatīvā ceļā iegūtu izlūkošanas informāciju par to, kā pašas Krievijas valsts pārvaldes institūcijas iekšēji vērtē sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku un ekonomikas attīstību nākotnē. "Tas secinājums ir gana skarbs - sankcijas atstāj ietekmi un nākotnē atstās ievērojamu ietekmi uz Krievijas ekonomikas attīstību," uzsvēris Zviedris.

Lai arī Krievijas režīmā ir raksturīgi par problēmām un izaicinājumiem skaļi nerunāt, izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas institūcijas veic nepubliskus aprēķinus par rietumvalstu sankciju radītajiem un potenciālajiem zaudējumiem. Šādus aprēķinus Krievijas institūcijas ierasti veic, vērtējot tendences dažādās tautsaimniecības nozarēs, teikts SAB ziņojumā.

Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija zaudējusi aptuveni 130 miljardus ASV dolāru (aptuveni 32,5 miljardus ASV dolāru gadā) - šo summu Krievija bijusi spiesta tērēt, lai, apejot sankcijas, savām vajadzībām iegūtu preces, ko pirms kara tā varēja iegūt no rietumvalstīm lētāk. Aprēķinā nav iekļauti zaudējumi, ko rada situācijas, kad Krievija nespēj nodrošināt tai vajadzīgo importu.

Sankciju dēļ vairākas Krievijas nozares zaudējušas būtiskus noieta tirgus rietumvalstīs, un Krievijai četru gadu laikā joprojām nav izdevies tos aizvietot ar alternatīviem tirgiem. Piemēram, salīdzinot 2021. un 2025. gada datus, Krievijas dzelzsrūdas eksports samazinājies par 40%, melno metālu - par 20%, ķīmisko produktu - par 35%, bet koksnes un celulozes - par 50%.

Krievijas institūciju nepubliskas prognozes paredz, ka šīs nozares nespēs atgūt zaudēto arī nākamo piecu gadu laikā, kamēr Krievijas amatpersonu publiskie paziņojumi pauž pretēju vēstījumu.

Izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija vērtē ne tikai sankciju jau radītos zaudējumus, bet arī mēģina prognozēt, kādi ir nākotnes riski tās ekonomikai. Piemēram, Krievijas institūciju skatījumā dažādu risku, tostarp rietumvalstu ierobežojumu, dēļ Krievijas ārējā tirdzniecība līdz 2030. gadam var samazināties par aptuveni 175,5 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 35 miljardiem ASV dolāru gadā jeb aptuveni 5% no Krievijas pašreizējā ārējās tirdzniecības apjoma ik gadu).

Krievijas risku aplēses liecina, ka lielākos riskus - aptuveni 136 miljardus ASV dolāru - rada tādi rietumvalstu ierobežojumi kā tiešās sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un nozarēm, sekundārās sankcijas pret Krievijas tirdzniecības partneriem, tirdzniecības embargo, kā arī ASV tirdzniecības tarifi.

Izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas skatījumā būtisku kaitējumu tās ārējai tirdzniecībai vismaz 70 miljardu ASV dolāru vērtībā radīs Eiropas valstis, ja tās turpinās atteikties no tirdzniecības ar Krieviju, tostarp neiegādāsies Krievijas produkciju un ierobežos eksportu uz Krieviju.

Tāpat Krievija īpaši bažījas par rietumvalstu spiedienu uz Krievijas tirdzniecības partneriem - sekundārajām sankcijām, tarifiem un citiem ierobežojumiem, kas liedz Krievijai pārorientēt tās tirdzniecību uz alternatīviem tirgiem, piemēram, infrastruktūras izmantošanas ierobežojumiem.

Lai arī Krievija par to publiski nerunā, tās amatpersonas apzinās, ka daudzi tirdzniecības partneri Krieviju uzskata par toksisku. Krievijas skatījumā tā saucamo draudzīgo valstu atturīgā attieksme tirgoties ar Krieviju ir viens no pamatelementiem, kas pastiprina Krievijas potenciālos ekonomiskos zaudējumus, teikts ziņojumā.

Lai arī pašas Krievijas veiktie aprēķini liecina par vairāku simtu miljardu esošiem un potenciālajiem zaudējumiem, SAB vērtējumā šīs aplēses ir uzskatāmas par ļoti optimistiskām, un reālā sankciju ietekme ir vairākkārt lielāka.

Šādas aplēses ietver tikai tiešās izmaksas sankciju ietekmes mazināšanai vai rēķina potenciālos zaudējumus atsevišķās nozarēs, ne visā ekonomikā, piemēram, neiekļauj nodokļu ieņēmumu zaudējumus Krievijas budžetā un preču cenu pieaugumu Krievijas iedzīvotājiem.

Piemēram, Krievijas aplēse liecina, ka rietumvalstu spiediena pastiprināšana tikai Krievijas enerģētikas sektoram radīs 216,5 miljardu ASV dolāru zaudējumu piecu gadu laikā jeb aptuveni 43,3 miljardus ASV dolāru ik gadu.

Krievijas skatījumā šādi zaudējumi radīsies, ja Eiropas Savienība ieviesīs pilnīgu Krievijas energoresursu embargo un tādas valstis kā Ķīna, Indija un Turcija samazinās Krievijas naftas un dabasgāzes importu.

Šī prognoze pārsniedz tos zaudējumus, ko Krievijas institūcijas paredz visai ārējai tirdzniecībai kopumā, apstiprinot, ka vispārējās prognozes ir konservatīvas.

Potenciālos riskus Krievijas ekonomikai būtiski ietekmē arī situācija globālajos tirgos, un dažādas tendences var šos riskus vai nu palielināt, vai samazināt. Piemēram, patlaban augstās naftas un dabasgāzes cenas, ko radījis konflikts Irānā un krīze Hormuza šaurumā, nodrošina Krievijai papildu naftas eksporta ieņēmumus, kas vismaz īstermiņā dod Krievijai finansiālu atelpu, tostarp budžeta deficīta atslogošanai.

Taču tas nemaina kara Ukrainā un sankciju izraisītās Krievijas ekonomikas strukturālās problēmas, kas zaudējumus un jaunus riskus Krievijas ekonomikai turpinās radīt ilgtermiņā.

Krievijas veidotās zaudējumu aplēses liecina, ka lielākā daļa Krievijas režīma pārstāvju, tostarp augsti stāvošas amatpersonas, saprot, ka karš Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas rada Krievijas ekonomikai būtiskas problēmas un ilgtermiņā negatīvi ietekmē Krievijas attīstības iespējas, pausts SAB ziņojumā.

Tajā pašā laikā izlūkošanas informācija norāda, ka Krievijas institūcijas informāciju par Krievijas ekonomikas situāciju primāri gatavo, galvenos vērtējumus balstot uz oficiālām propagandas tēzēm, lai pašu institūciju darbs izskatītos efektīvāks.

Piemēram, jebkuras institūcijas novērtējums par Krievijas ekonomiku tiek sākt ar šādiem pamatvēstījumiem: "Krievijas ekonomika veiksmīgi pārvar sankcijas"; "Krievijai izdodas nostiprināties kā vienai no multipolāras pasaules lielvarām"; "Krievija efektīvi aizvieto zaudētos Rietumu tirgus ar citām valstīm".

Pastāv augsta iespējamība, ka līdz galvenajam lēmumu pieņēmējam Vladimiram Putinam nonāk sagrozīta informācija par Krievijas ekonomikas situāciju, kurā dominē pamatvēstījumi par Krievijas ekonomikas veiksmīgu attīstību, bet problēmas un riski netiek uzsvērti, secinājis SAB.

Šādi vēstījumi, ļoti iespējams, stiprina Putina pārliecību, ka sankciju radītie zaudējumi ir otršķirīgi iepretim viņa apmātībai par nepieciešamību iegūt kontroli pār Ukrainu. Tas nozīmē, ka, pat saskaroties ar būtiskām ekonomiskām problēmām, Putins nebūs gatavs mainīt līdzšinējo agresīvo ārpolitikas kursu.

To apzinās arī par ekonomiku atbildīgās Krievijas amatpersonas, tāpēc tās pieņem, ka situāciju tās nevar vai nevēlas mainīt un tām jāturpina darboties esošās konfrontācijas un sankciju apstākļos.

Krievijas institūcijas turpina analizēt zaudējumus un potenciālos riskus Krievijas ekonomikai, taču pat iekšēji neapšauba galveno zaudējumu cēloni - karu Ukrainā. Tā vietā Krievijas amatpersonas kaļ plānus Krievijas ekonomikas modernizācijai un diversifikācijai, labi apzinoties, ka galvenais šķērslis to izpildei būs Putina īstenotā ārpolitika un militārā politika.

Krievijas aplēses apstiprina, ka rietumvalstu sankcijas un citi ekonomiskie ierobežojumi ir efektīvs rīks Krievijas ierobežošanai - tām ir būtiska ietekme uz Krievijas ekonomiku, radot tai ievērojamus zaudējumus vismaz vairāku simtu miljardu ASV dolāru vērtībā.

Turklāt sankcijas vēl nav pilnībā izmantots instruments, un tās ir iespējams paplašināt, turpinot slāpēt Krievijas ekonomiskās iespējas.

Tajā pašā laikā rietumvalstu sankciju politikas mērķim jābūt reālistiskam - sankcijas īstermiņā nepiespiedīs Putinu mainīt režīma konfrontējošo ārpolitiku un izbeigt karu Ukrainā. Taču sankcijas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā mazināt Krievijai pieejamos finanšu resursus, lai tā varētu finansēt karadarbību Ukrainā un ilgtermiņā apbruņot militāros spēkus jauniem konfliktiem, tostarp pret NATO.

Sankcijas vienas pašas nevar mainīt Krievijas agresīgos nodomus, taču tās jau maina to, kādā mērā Krievija spēj šos nodomus īstenot. Krievija jau ilgstoši dažādos veidos un patlaban jo īpaši Ukrainas kara diplomātisko sarunu kontekstā mēģina panākt tai piemēroto sankciju un citu ierobežojumu mīkstināšanu, norādījis SAB.

SAB vērtējumā sankciju mazināšana Krievijai būtiski palielinās Krievijas radīto apdraudējumu ne tikai Ukrainā un Eiropā, bet arī globāli.

Pat daļēja sankciju atcelšana radītu Krievijai finansiālas iespējas paātrināt militārās bruņošanās tempus, palielināt resursus dažādu ietekmes aktivitāšu organizēšanai visā pasaulē, kā arī atbalstīt Rietumiem nedraudzīgas valstis kā Irāna, Ziemeļkoreja, Venecuēla un Kuba vai uzturēt paramilitāros grupējumus Āfrikā, destabilizējot drošības situāciju dažādos pasaules reģionos.