"Tramps ir vīlies mūsos" NATO ģenerālsekretārs pat pēc visiem apvainojumiem turpina pielīst ASV prezidentam TV ēterā

Pēc privātās tikšanās ar ASV prezidentu, runājot CNN, Rute tieši neatbildēja, vai Tramps sarunā atkal pieminēja draudus izstāties no militārās alianses Irānas kara dēļ, taču raksturoja sarunu kā “ļoti vaļsirdīgu, ļoti atklātu” diskusiju starp “diviem labiem draugiem”.

Trampa un Rites tikšanās notika ļoti jutīgā brīdī — mazāk nekā diennakti pēc tam, kad ASV un Irāna vienojās par divu nedēļu pamieru, kas paredz arī Hormuza šauruma atvēršanu. Trauslā vienošanās tika panākta pēc tam, kad Tramps draudēja vērsties pret Irānas civilo infrastruktūru, brīdinot, ka “visa civilizācija mirs”, ja Teherāna līdz prezidenta noteiktajam otrdienas vakara termiņam nenodrošinās drošu kuģošanu caur šaurumu.

Pirms tikšanās Tramps bija saasinājis kritiku pret 77 gadus veco aliansi, nodēvējot to par “papīra tīģeri” un liekot saprast, ka ASV varētu apsvērt izstāšanos, jo NATO dalībvalstis ignorēja viņa aicinājumu sniegt militāru palīdzību, lai atjaunotu satiksmi šajā stratēģiski svarīgajā ūdensceļā, kura slēgšana izraisīja strauju pasaules naftas cenu kāpumu.

“Viņš man ļoti skaidri pateica, ko domā par notikumiem pēdējo pāris nedēļu laikā,” intervijā CNN sacīja Rute, izvairoties tieši atbildēt uz jautājumu, vai Tramps izteicis vēlmi pamest NATO. “Tā ir niansēta aina.”

Lai gan Rute un Tramps iepriekš bijuši samērā siltās attiecībās, šī vizīte maz ko darīja, lai mazinātu prezidenta nicinājumu pret transatlantiskajiem militārajiem sabiedrotajiem, kuri neatbalstīja Vašingtonu kara laikā pret Irānu.

Pēc tikšanās Tramps platformā “Truth Social” rakstīja: “NATO nebija tur, kad mums viņus vajadzēja, un viņu tur nebūs, ja mums viņus vajadzēs atkal. Atcerieties Grenlandi, to lielo, slikti pārvaldīto ledus gabalu!" 

Trešdien agrāk Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita atzina, ka Tramps ir runājis par iespējamu izstāšanos no NATO. “Es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, ko prezidents apspriedīs pēc pāris stundām ar ģenerālsekretāru Ruti,” sacīja Levita.

Tramps jau sen ir NATO kritiķis, un savas pirmās prezidentūras laikā viņš bija licis noprast, ka viņam vienpersoniski ir tiesības izstāties no alianses. Taču 2023. gadā Kongress pieņēma likumu, kas liedz jebkuram ASV prezidentam izvest valsti no NATO bez Kongresa piekrišanas.

Galvenais pienākums, ko uzņemas 32 NATO dalībvalstis, ir savstarpējās aizsardzības princips — uzbrukums vienai valstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Līdz šim tas aktivizēts tikai vienu reizi — 2001. gadā, lai atbalstītu Savienotās Valstis pēc 11. septembra teroraktiem.

Neraugoties uz to, Tramps kara laikā pret Irānu ir sūdzējies, ka NATO ir parādījusi — krīzes brīdī tā nestāvēs ASV līdzās.

Pirms tikšanās republikāņu senators Mičs Makonels nāca klajā ar paziņojumu alianses atbalstam, sakot: “Pēc 11. septembra uzbrukumiem NATO sabiedrotie sūtīja savus jaunos karavīrus karot un mirt kopā ar amerikāņiem Afganistānā un Irākā.” Makonels, kurš darbojas komitejā, kas uzrauga aizsardzības izdevumus, aicināja Trampu būt “skaidram un konsekventam” un uzsvēra, ka ASV interesēs nav “vairāk laika pavadīt, auklējot aizvainojumus pret sabiedrotajiem, kuri dalās mūsu interesēs, nekā atturot pretiniekus, kuri mūs apdraud”.

Nav skaidrs, vai Trampa administrācija mēģinātu apstrīdēt likumu, kas aizliedz prezidentam vienpersoniski izstāties no NATO. Kad šis likums tika pieņemts, viens no tā virzītājiem bija pašreizējais Trampa valsts sekretārs Marko Rubio, kurš tolaik bija senators no Floridas.

Rubio trešdienas rītā atsevišķi tikās ar Ruti Valsts departamentā. Valsts departaments paziņojumā norādīja, ka Rubio un Rite apsprieduši karu ar Irānu, kā arī ASV centienus vienoties par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu un “lielāku koordināciju un sloga pārdali starp NATO sabiedrotajiem”.

Pēdējā gada laikā alianse ir piedzīvojusi satricinājumus, jo Tramps samazinājis ASV militāro atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju un draudējis atņemt Grenlandi Dānijai.