Šis skaistais Šveices ciemats samaksās jums 28 000 eiro, lai jūs tur pārceltos. Taču viens nosacījums liek lielākajai daļai no tā atteikties

Vietējās varas iestādes sola jauniem iedzīvotājiem maksāt līdz 28 000 eiro — tikai par to, ka viņi tur pārcelsies. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tas ir sapnis, bet, kā bieži notiek, šajā stāstā slēpjas vairāk nekā liekas no pirmā acu uzmetiena.

Albinena atrodas Šveices dienvidrietumos, augstu virs Ronas ielejas. Paša ciemata atrašanās vieta ir uz saulainas nogāzes, no kuras paveras plaši skati uz sniegotajām kalnu virsotnēm, dziļajām ielejām un zaļajām ganībām.

Šeit dzīvo tikai daži simti cilvēku — pēdējos gados apmēram 250–300 — un valda atmosfēra, kas mūsdienu Eiropā kļūst arvien retāka: šeit laiks šķiet apstājies.

Miers, kas paslēpts kalnos

Šaurās ieliņas, tradicionālās tumšā koka mājas un akmens jumti rada sajūtu, it kā ciemats būtu iesaldēts laikā, un tieši šajā slēpjas tā galvenais šarms.

Klusums, ko tur var sajust, nav tikai skaņas neesamība, bet gan visaptverošs miers, ko traucē tikai vēja šalkas vai tālu ganībās skanošās zvaniņu skaņas.

Ciemata vēsture un cīņa par izdzīvošanu

Tāpat kā daudzos Alpu kalnu ciematos, Albinena radās pirms daudziem gadsimtiem, kad šajā reģionā apmetās ganāmpulku audzētāji un zemkopji. Dzīve bija skarba — ziemas garas un aukstas, vasaras īsas, bet auglīgas. Vietējie iedzīvotāji iemācījās sadarboties ar dabu un izveidoja stipru kopienas sajūtu, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām.

XIX gadsimta otrajā pusē dzīve kalnos sāka mainīties. Jaunā paaudze pārcēlās uz pilsētām, vai vēl tālāk, meklējot darbu un izglītību. Darba vietu trūkums un grūtā piekļuve noveda pie tā, ka daudzi tradicionālie ciemati sāka iztukšoties. Tas pats notika arī Albinenā.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās radīja jaunu problēmu: tukšas mājas, pakalpojumu pārtraukšana un draudi ciemata kopienas dzīvotspējai. Lai to novērstu, 2017. gadā vietējie iedzīvotāji nolēma darīt ko neparastu — viņi nobalsoja par programmu, kas piedāvā jaunajiem iedzīvotājiem finansiālu atbalstu.

Vilinošs piedāvājums ar nosacījumiem

Pirmajā acu uzmetienā piedāvājums šķiet vienkāršs: pārcelies uz Alpiem un saņem naudu. Kurš gan to negribētu? Tomēr realitāte ir daudz sarežģītāka.

Lai saņemtu pabalstu, jāizpilda vairāki nosacījumi:

• Jāiegādājas, jāuzbūvē vai jāveic kapitālais remonts nekustamajam īpašumam, kura vērtība ir vismaz 200 000 Šveices franki;
• Īpašumam jābūt pastāvīgajai dzīvesvietai, nevis vasarnīcai;
• Iedzīvotājam jābūt jaunākam par 45 gadiem;
• Nepieciešama Šveices pilsonība vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja;
• Jāapņemas dzīvot ciematā vismaz desmit gadus.

Šie nosacījumi padara sākotnējo ideju par vieglu naudu daudz reālāku. Tas nav ātras peļņas variants, bet gan ilgtermiņa dzīvesveida izvēle, kas prasa gan finansiālas iespējas, gan gatavību dzīvot mazās kopienas ritmā.

Skaistuma un izolācijas paradokss

Ceļojumu blogeris, apmeklējot šo ciematu, savus pirmos iespaidus aprakstīja augstākajā pakāpē. Brauciens pa kalnu ceļiem, jauni skati, kas paveras aiz katra līkuma, un, beidzot, ierodoties — gandrīz pilnīga klusums — vienlaikus nomierināja un radīja nedaudz dīvainu sajūtu.

Tieši šeit slēpjas galvenais Albinenas paradokss. Šī ir vieta, kur dabas skaistums ir izcils, bet ikdienas dzīve var būt sarežģīta. Pakalpojumu ir maz, darba vietu trūkst, un sociālā dzīve ir ierobežota. Ziemas mēnešos sniegs var apgrūtināt pārvietošanos, un līdz tuvākajiem lielajiem centriem var nokļūt tikai ar automašīnu.

Kam patiesībā ir piemērota šī vieta?

Lai gan medijos ideja par vieglu naudu šķiet pievilcīga, dzīve ciematā Albinenā patiesībā ir paredzēta noteiktai mērķauditorijai. Tā piemērota cilvēkiem, kuri:

• meklē mierīgu un dabai tuvu dzīves vidi,
• ir gatavi ieguldīt nekustamajā īpašumā,
• novērtē dzīvi mazā kopienā,
• nepaļaujas uz ikdienas ērtībām lielpilsētā.

Šeit īpaši cer piesaistīt jaunas ģimenes, kas palīdzētu atdzīvināt ciematu un atbalstītu skolu un komunālo pakalpojumu darbību.

Sapnis vai kompromiss?

Galu galā šis nav vienkāršs stāsts par to, kā pārcelties un kļūt bagātam. Drīzāk tā ir ilustrācija tam, kā mazās Eiropas kopienas cenšas izdzīvot mainīgos apstākļos. Albinena piedāvā finansiālu stimulu, bet pretī gaida patiesu ieguldījumu un atdevi.

Tiem, kas sapņo par lēnāku dzīvi, kalnu mieru un kopienas sajūtu, tas var būt ideāls piedāvājums. Savukārt citiem tas paliks skaists, bet sarežģīts sapnis — labāk to baudīt kā tūrisma galamērķi, nevis kā dzīvesvietu.

Taču viena lieta ir nenoliedzama: Albinena atgādina, ka dažkārt lielākā luksusa vērtība pasaulē nav nauda, bet klusums, skati un laiks, kas plūst savā ritmā.