Kā Krievija ar provokāciju kampaņu cenšas "iekarot" Igaunijas pilsētu Narvu?
Krievija izvērsusi plašu provokāciju kampaņu Igaunijā, cenšoties no valsts "atdalīt" Narvas pilsētu, ko no Krievijas pilsētas Ivangorodas šķir tikai viens tilts.
Igaunijā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs ("StratCom") "Spravdi" brīdina, ka novērojis mērķtiecīgas Krievijas tiešsaistes aktivitātes sociālajos tīklos un saziņas vietnēs, kurās tiek izplatīti naratīvi par Narvas atdalīšanos no Igaunijas un "Narvas Republikas" izveidi.
Kamēr notikušais tiek pasniegts kā Igaunijas iedzīvotāju vidū radusies "kustība", centrs ziņo, ka tie patiesībā ir sintētiski centieni radīt šķelšanos valstī. Konti, kas izplata minētos naratīvus, ir jaunizveidoti, ar salīdzinoši nelielu sekotāju skaitu. Tie apzināti izplata melīgos naratīvus daudzveidīgos formātos - dažos ierakstos tiek izmantots humors un mēmes, bet citos izplatīti šķietami vēsturiski apgalvojumi, kartes, karogi un simboli.
Agresīvākajos vēstījumos pat redzamas maskās tērptas personas, kas ar tādiem saukļiem kā "Gaidām Krievijas atnākšanu!" aicina cilvēkus uz vardarbību.
"StratCom" norāda, ka tā kā konti ir jauni un nesasniedz lielu auditoriju, provokāciju mērogs nav visai liels, tomēr centrs piebilst, ka galvenais šajās provokācijās ir tieši naratīva biežie atkārtojumi. Provokāciju mērķis ir imitēt ideju, ka notiek kaut kāda iekšēja kustība, un radīt ilūziju, ka marginālas idejas Igaunijā ir klātesošas, aktīvas un to atbalstītāju skaits pieaug.
Šāda metode netiek izmantota pirmo reizi
Jāpiebilst, ka šādu metodi Krievija izmanto ne pirmo reizi vien - arī 2014. gadā, pirms Krimas aneksijas, agresorvalsts izplatīja mērķtiecīgu naratīvu vilni, sagatavojot augsni konflikta eskalācijai. Tāpat minētajā laikā mērķtiecīgi tika kultivēti naratīvi par Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikām, ko Krievija anektēja 2022. gadā.
Kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nepamatoti apgalvoja, ka "Ukraina jau astoņus gadus īstenojot genocīdu krievu tautības cilvēku plaši apdzīvotajā Donbasa reģionā", un "militārās operācijas" mērķis esot "aizsargāt iedzīvotājus Krievijas kontrolētajās separātiskajās Doņeckas un Luhanskas republikās". Šiem apgalvojumiem, kas tika izmantoti kā viens no ieganstiem iebrukumam, netika sniegti pierādījumu, un Eiropas Komisija šos apgalvojumus nosauca par "Krievijas dezinformāciju".
Kampaņa Igaunijā jāuztver nopietni
Kā ziņo avoti Igaunijas izlūkdienestos, kampaņa apzināti tika izvērsta laikā, kad globālā uzmanība tiek pievērsta karadarbībai Tuvajos Austrumos - jo uzmanības novēršana rada telpu provokācijām. Un lai gan "Stratcom" norāda, ka patlaban šī operācija bijusi tikai informatīva rakstura, centrs uzsver, ka pret to jāattiecas nopietni, jo šis nav bezprecedenta gadījums. "Kad Krievija sāk veidot naratīvu par kādu teritoriju, tas reti notiek bez nodoma," norāda "StratCom".
Kremlis vēlāk var atsaukties uz naratīvu, ka reģions ir "sašķelts" un izmantot to kā ieroci tālākai manipulācijai. Tāpat šādi naratīvi var tikt izplatīti, lai radītu lūzuma punktus sabiedrībā un pastiprinātu iekšējo spiedienu valstī. "Pat bez fiziskas iejaukšanās nestabilitātes uztvere var būt pietiekami spēcīgs līdzeklis, lai satrauktu gan vietējos, gan starptautiskos novērotājus," ziņo centrs.
Provokācijas Narvā piefiksētas jau iepriekš
Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Krievija izvērsusi provokācijas Narvā. Aizvadītā gada maijā Krievijas robežsardze patvaļīgi demontēja 25 Igaunijas ūdeņos izvietotās Narvas upes bojas, kas tika izmantotas robežlīnijas iezīmēšanai un kuģošanas ceļu marķēšanai. Bojas Narvas upē uz kuģošanas sezonas laiku ir tikušas izvietotas jau gadu desmitiem, lai novērstu to, ka peldlīdzekļi novirzās no kuģošanas maršrutiem un neatļauti šķērso robežu.
"Kamēr mūsu robežu kontrollīnija ir pastāvīgi iezīmēta uz sauszemes robežas, upes gultne laika gaitā mainās, tāpēc katru pavasari atkārtoti veicam kuģošanas ceļu marķējumu Narvas upē. Ja pirms kara sākuma Ukrainā boju uzstādīšana lielā mērā noritēja pēc abpusējas vienošanās ar Krieviju, tad no 2023. gada tā vairākkārt noraidījusi Igaunijas nostādnes par boju izvietojumu," vietējiem medijiem norādīja Igaunijas Austrumu prefektūras Robežsardzes biroja priekšnieks Ēriks Purgels.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kā Krievija ar provokāciju kampaņu cenšas "iekarot" Igaunijas pilsētu Narvu?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
