Eiropas ministri aicina nepieļaut Krievijas dalību Venēcijas biennālē
Eiropas valstu kultūras un ārlietu jomas ministri kopīgā paziņojumā aicina 61. Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles rīkotājus pārskatīt Krievijas dalību, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).
Iniciatīvu, ko sāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce (P), dažu dienu laikā atbalstījuši 22 valstu ministri - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.
Ministri uzsver, ka vairāk nekā gadsimtu Venēcijas biennāle ir bijusi viena no pasaulē nozīmīgākajām platformām mākslinieciskajai brīvībai un starptautiskai kultūras apmaiņai. Vienlaikus viņi norāda, ka kultūras institūcijām piemīt ne tikai mākslinieciska nozīme, bet arī morāla atbildība.
"Kultūra nav nošķirta no realitātes, kurā dzīvo sabiedrība. Tā veido to, kā cilvēki izprot pasauli, kādas vērtības viņi aizstāv un kā rīkojas. Tāpēc kultūras institūcijām ir ne tikai mākslinieciska loma, bet arī morāla atbildība," teikts ministru paziņojumā.
Ministri norāda, ka Krievijas turpinātais karš pret Ukrainu ir nodarījis plašus postījumus Ukrainas kultūras dzīvei un mantojumam - ir iznīcinātas muzeju ēkas, vēsturiskie objekti, pieminekļi un citas kultūras institūcijas. Tāpat tiek atgādināts, ka Krievijai joprojām piemērotas Eiropas Savienības un starptautiskās sankcijas, tostarp kultūras jomā, par starptautisko tiesību pārkāpšanu un Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu. "Šādos apstākļos Krievijai piešķirt prestižu starptautisku kultūras platformu ir ļoti satraucošs signāls," norāda vēstules sagatavotāji.
Vēstulē citēta arī mākslinieku un kuratoru pozīcija, kuri pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā atteicās no dalības Krievijas paviljonā. "Mākslai nav vietas, kad civiliedzīvotāji mirst raķešu apšaudēs, kad Ukrainas iedzīvotāji slēpjas patvertnēs un kad protestētāji pret Krieviju tiek apklusināti," toreiz norādīja Krievijā dzimušais mākslinieks Kirils Savčenkovs, kurš kopā ar Aleksandru Suharevu un lietuviešu kuratoru Raimundu Malašausku atsauca savu dalību paviljonā.
Šo iemeslu dēļ vēstuli parakstījušie ministri uzskata, ka Krievijas dalība Venēcijas biennālē pašreizējos apstākļos nav pieņemama, un aicina biennāles vadību pārskatīt pieņemto lēmumu. Ministri uzsver, ka starptautiskās kultūras platformas nedrīkst izmantot militāras agresijas leģitimizēšanai un starptautisko sankciju sistēmas graušanai.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Rīgas dome kā viens no Latvijas paviljona Venēcijas biennālē lielākajiem atbalstītājiem aicinājusi Venēcijas biennāles organizatorus atcelt Krievijas dalību.
Savukārt kultūras ministre iepriekš norādīja, ka ir saziņā ar Eiropas kolēģiem, lai vienotos par kopēju pozīciju un rīcību šajā jautājumā.
Venēcijas biennāles organizatori 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis un to vidū ir arī Krievija.
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados, un to uzskata par vienu no senākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Venēcijas mākslas biennāle šogad notiks no 9. līdz 22. novembrim.
Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalīsies ar izstādi "Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises" par alternatīvās modes vēsturi. Latvijas paviljona atklāšana Venēcijas Arsenālā paredzēta 8. maijā, kur izstāde būs skatāma līdz 22. novembrim.
Izstādē būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta "Mareunrol's", kuru veido Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, jaundarbs, kas tapis "dialogā" ar Nepieradinātajām modes asamblejām - no 1990. līdz 1999. gadam Rīgā notikušiem alternatīvās modes, mākslas un performanču pasākumiem, kurus sāka dizaineris Bruno Birmanis.
