Polijā atrisināta mistērija ar zārku, kas "nokritis no debesīm"
Zinātnieki izpētīja neparastu arheoloģisku atradumu, kuru vēl 1899. gadā atklāja netālu no kāda ciemata Baltijas jūras piekrastē Polijā.
Toreiz no piekrastes klints nokrita ozola zārks, kurā arheologi atrada labi saglabājušos sievietes skeletu un apbedīšanas rotas, ziņo "Daily Galaxy".
Kapā atradās stikla un dzintara pērlītes, kā arī bronzas aproces. Sākotnēji, ņemot vērā šos priekšmetus, tika pieņemts, ka sieviete varēja nākt no senas un elitāras kultūras.
Tomēr 1980. gados pētnieki noskaidroja, ka apbedījums nebija unikāls – tas atbilda citiem romiešu dzelzs laikmeta kapiem šajā reģionā. Iespējams, ka zārks kļuva redzams piekrastes erozijas dēļ, pēc tam nokrītot no klints.
Kā noskaidrojās pēc radiogēna oglekļa analīzes, sievietes kauli izrādījās ievērojami vecāki par apbedīšanas priekšmetiem un pašu zārku. Arheoloģe Marta Hmeļ-Hšanovska pieņēma, ka iemesls šai neatbilstībai jāmeklē apbedījuma īpatnībās. "Lai noteiktu, vai šī neatbilstība saistīta ar rezervuāra efektu vai nepareizu atradumu klasifikāciju, bija nepieciešams veikt papildu pētījumus," viņa skaidroja.
Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā "Archaeometry", parādīja, ka sieviete, iespējams, patērēja daudz jūras pārtikas, īpaši zivis. Šāds uzturs var izkropļot radiogēna oglekļa datēšanas rezultātus, jo jūras organismi satur mazāk oglekļa-14.
"Šis atklājums ir izšķirošs, lai uzlabotu radiogēna oglekļa datēšanas interpretāciju, īpaši piekrastes reģionos," norādīja Hmeļ-Hšanovska.
Turklāt izotopu analīze sievietes zobos parādīja, ka viņa, iespējams, nebija vietējā iedzīvotāja. Pētnieki uzskata, ka tas liecina par iespējamu migrāciju un kultūras kontaktu pastāvēšanu starp dažādiem reģioniem romiešu dzelzs laikmetā.
Tādējādi vairāk nekā gadsimtu pēc atklājuma zinātnieki pakāpeniski tuvojas noslēpumainās sievietes un viņas neparastā apbedījuma noslēpuma atminēšanai.
