"Nopērciet austiņas!": britu ierēdņi atbild patvērumu lūgušajai Ukrainas ģimenei, kurā meitai ir panikas lēkmes pēc krievu uzlidojumiem
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gadā daudzi tūkstoši ukraiņu tika uzņemti Lielbritānijā, taču kopš tā laika patvērumu saņēmušo skaits ir ievērojami samazinājies, liecina britu Iekšlietu ministrijas dati. Nereti ģimenēm, kas vēlas saņemt patvērumu, atsaka ar diezgan savādiem argumentiem.
“Sky News” aptaujāja vairākas ukraiņu ģimenes, kurām patvērums Lielbritānijā atteikts tādēļ, ka britu ierēdņi vairākus Ukrainas reģionus uzskatījuši par “drošiem”, kamēr Krievijas invāzija turpinās jau piekto gadu un agresorvalsts pēdējo mēnešu laikā ir intensificējusi savus dronu un raķešu uzbrukumus civilobjektiem pat tālu no frontes līnijas rajoniem.
Viena ģimene, kurā pusaudze meita pēc aizbēgšanas no Kijivas kara pirmajās dienās cieš no panikas lēkmēm, tika informēta, ka tā var pārcelties uz kādu citu vietu Ukrainā, bet meitai vajadzētu lietot trokšņus slāpējošas austiņas. “Sky News” rīcībā nonākušajā atteikuma vēstulē Iekšlietu ministrija rakstīja: “Tā kā mēs jūs pārvietosim uz zonu, kur nenotiek karadarbība, [viņas panikas lēkmes] nesasniedz nepieciešamo slieksni.” “Jūs varētu padomāt par trokšņus slāpējošu austiņu un telpu skaņas izolācijas izmantošanu, lai palīdzētu mazināt jūsu meitas panikas lēkmju simptomus,” atbildējuši birokrāti.
Meitenes māte, kuras vārds netiek atklāts, jo ģimene ir pārsūdzējusi patvēruma atteikumu, izteicās “Sky News”: “Es pametu Ukrainu otrajā kara dienā. Es centos pasargāt savus piecus bērnus, bet mums bija ļoti garš un bīstams ceļš; mums nācās atstāt vīru un vīramāti, un mēs uz ilgu laiku zaudējām ar viņiem saikni. (..) Mana meita sāka piedzīvot panikas lēkmes, un Apvienotajā Karalistē ārsti viņai palīdzēja, un kādu laiku tās vairs neatkārtojās,” viņa sacīja. “Taču viņa ir pusaudze, nevis mazs bērns, tāpēc viņa saprot situāciju, un kopš viņai pateica, ka jāatgriežas Ukrainā un vienkārši jāvalkā trokšņus slāpējošas austiņas, panikas lēkmes ir atsākušās.”
Ģimenei britu ierēdņi paziņojuši, ka tā var pārcelties uz Čerņivciem, Ternopiļu (kur krievi naktī uz 2025. gada 19. novembri uzšāva pa dzīvojamām mājām, nogalinot vismaz 38 cilvēkus, tostarp 7 bērnus, un ievainojot vairāk nekā 120,) vai Rivnu, taču viņi nesaprot, kāpēc Iekšlietu ministrija uzskata šos reģionus par drošiem.
Māte Sky News pastāstīja, ka norādījusi amatpersonai, ka Ternopiļu pavisam nesen krievi apšaudīja, sarīkojot vienu no asiņainākajiem uzbrukumiem valsts rietumos kopš invāzijas sākuma. “Taču viņi neklausījās,” viņa sacīja, vienlaikus uzsverot, cik pateicīga ir Lielbritānijai par uzņemšanu.
“Kad man pateica, ka varu vienkārši atgriezties Rietumukrainā, jo tā nav kara zona, es nekad nebiju jutusies tik niecīga,” viņa atzina. “Ārlietu ministrijas ceļošanas ieteikumos teikts, ka uz Rietumukrainu var doties tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā — kāpēc mani bērni ir mazāk vērtīgi nekā britu cilvēki? Jūs varat būt pārliecināti, ka, ja paliksiet, piemēram, Ļvivā, jūs var nošaut, un jūs mirsiet, tāpēc es nesaprotu, kā es varu tur pārcelties.”
Savukārt citai ģimenei, kurā mazais dēliņš ir autists un bet ģimenes māja Doneckas apgabala Mariupolē tika iznīcināta krievu uzbrukuma laikā, tika paziņots, ka tā neatbilst patvēruma piešķiršanas kritērijiem.
Iekšlietu ministrija gan atzina, ka okupantu spīdzināto tēvu meklē Krievijas drošības dienesti, jo uzskata, ka viņš dienējis Ukrainas armijā pēc ģimenes bēgšanas no krievu sagrābtās Mariupoles. Atteikuma vēstulē norādīts, ka ministrija par pamatotām atzīst ģimenes galvas bažas, ka krievi viņu varētu nogalināt vai piespiest kļūt par Krievijas pilsoni un dienēt armijā. Tomēr ierēdņi norādīja, ka ģimene nebūtu pakļauta “reālam riskam”, ja pārceltos uz Rietumukrainu vai Kijivu, spriežot pēc 2025. gada janvāra un oktobra datiem. Ministrija arī paziņoja, ka dēla autisma fakts nenozīmē, ka ģimenei būtu jāsaņem patvērums izņēmuma kārtā, vadoties no līdzcietības apsvērumiem.
“Pēc stresa, ko izraisīja mūsu mājas sabombardēšana, un Ukrainas pamešanas grūtību dēļ mūsu dēls pārstāja runāt,” apgalvoja viņa māte. “Būt ar jauniem cilvēkiem, jaunā vietā, ar citu valodā — tas viss viņam rada stresu, taču Lielbritānijā viņš ir panācis lielu progresu, taču mēs pat nevaram šeit pārcelties uz citu mājokli, jo tad viņam kļūst sliktāk.”
“Tagad situācija Ukrainā ļoti atšķiras no 2022. gada; mums nav nevienas drošas vietas; katru dienu ir arvien vairāk nāves gadījumu un bombardēšanu. Ja mēs tur dzīvotu, mums pastāvīgi būtu jāiet uz patvertnēm, kas rada stresu normāliem bērniem, bet vēl lielāku — bērnam ar autismu,” viņa sacīja. “Iekšlietu ministrija teica, ka ir programmas, kas palīdz cilvēkiem atgriezties, bet īres maksa Rietumukrainā tagad ir ļoti augsta, un ir grūti nopelnīt pienācīgu algu. Es saprotu, ka katra situācija ir atšķirīga, bet mēs runājam par bērniem. Viņi ir zaudējuši drošības sajūtu, zaudējuši mājas, zaudējuši bērnību un stabilitāti.”
“Sky News” norāda, ka aptuveni 310 000 ukraiņu tika uzņemti Lielbritānijā saskaņā ar īpašām vīzu programmām pēc Krievijas invāzijas. Programma “Homes for Ukraine”, kas ļauj Lielbritānijas iedzīvotājiem sponsorēt Ukrainas pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, lai tie ierastos valstī, ir pagarināta divas reizes, un pēdējais pagarinājums ļauj uzturēties līdz 2028. gada septembrim.
Tomēr četrus gadus pēc kara sākuma daudzi no šiem ukraiņu bēgļiem Lielbritānijā jūtas kā mājās, un daži bērni tur ir pavadījuši vairāk laika nekā Ukrainā, tāpēc vēlas palikt uz pastāvīgu dzīvi. Ukrainas programmas neparedz ceļu uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kā tas saskaņots ar Ukrainas valdību, kura vēlas, lai tās pilsoņi pēc kara atgrieztos. Daudzi tagad piesakās cita veida vīzām, kas viņiem ļautu Lielbritānijā saņemt beztermiņa uzturēšanās atļaujas. Taču viņu pieteikumi tiek noraidīti — Iekšlietu ministrijas vēstulēs viņiem tiek ieteikts pārcelties uz “drošām teritorijām” Rietumukrainā, tostarp uz vietām, kas nesen piedzīvojušas intensīvu bombardēšanu, un uz galvaspilsētu Kijivu, kur pastāv augsts raķešu un dronu uzbrukumu risks.
Ģimenes pauž bažas, ka Iekšlietu ministrija atsaucas uz novecojušiem datiem par teritoriju drošību — pašlaik tiek izmantotas 2025. gada janvāra vadlīnijas.
“Sterling Law” imigrācijas lietu juristi izteicās “Sky News”, ka pašlaik lielākā daļa ukraiņu patvēruma pieteikumu tiek noraidīti, kaut gan līdz 2025. gada aprīlim gandrīz visi tika apstiprināti.
